Attēlu sniedza 123rf
Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori – attiecīgi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Elering” – parakstīja memorandu, kas nosaka darbu pie Igaunijas-Latvijas energopārvades tīkla ceturtās posma izbūves.
Saikni starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti plānots attīstīt kā zemūdens kabeli.
Jaunais savienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.
Jaunais starpsavienojums plānots kā hibrīds – papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai būs iespējams savienot arī jaunu atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudas jūrā un uz sauszemes.
Projekts paaugstinās energosistēmas drošību un stabilitāti un dos iespēju Igaunijas un Latvijas elektrotīklos saņemt lielāku atjaunojamās enerģijas daudzumu, veicinot abu valstu klimata mērķu sasniegšanu.
Vai tu lasīji:
Grieķija un Saūda Arābija veido kopīgu enerģijas starpsavienojuma projektu
Šķēršļu pārvarēšana tīklu savienošanai, lai izmantotu atjaunojamo enerģiju
Pārvades līniju monitoringa aplikācijas izstrādē iesaistījies Latvijas uzņēmums AST
Pamatojoties uz tehnisko novērtējumu un analīzi, starpsavienojumu jauda ir plānota 1000 MW, un, veicot nepieciešamās investīcijas pārvades infrastruktūrā, savienojamību paredzēts izbūvēt līdz 2035.gadam.
Precīza starpsavienojuma vieta un citas tehniskās detaļas tiks saskaņotas turpmākajos projekta posmos.
“Jaunais starpsavienojums ļaus palielināt pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, kas ir būtiski atjaunojamo energoresursu attīstībai Latvijā un Igaunijā gan sauszemē, gan jūrā,” teikts AST direktoru padomes locekļa Arnis Dogulis paziņojumā. . .
“Šo sadarbību mēs uzskatām par pirmo soli ceļā uz savstarpēji savienota hibrīdpārvades tīkla izveidi Baltijas jūrā, tādējādi veicinot dekarbonizācijas mērķi un atjaunojamo energoresursu attīstību visā Baltijas jūras reģionā.”
AST un Elering vienojās sadarboties, lai īstenotu kopīgus sagatavošanas pasākumus, tostarp pētījumus par ietekmi uz vidi un tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas nepieciešami, lai lemtu par turpmākajām investīcijām starpsavienojumu attīstībā.
Apsaimniekotāji projektu plāno īstenot ar kopīgu Eiropas Savienības finansējumu Eiropas savienošanas instruments (CEF)Nepieciešamā finansējuma nodrošināšana projektu studijām un starpsavienojumu izbūvei.
PSO veica visus nepieciešamos sagatavošanas darbus, lai projekts tiktu iekļauts ES attīstības dokumentos. Pēc Eiropas Savienības līdzfinansējuma apstiprināšanas operatori lems par projekta īstenošanas turpināšanu.
