Latvijas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētāja Jāņa Rēra publiskie paziņojumi grauj Latvijas finanšu sistēmas un pašas valsts reputāciju, apgalvo Latvijas Finanšu organizācijas pārstāvji.
[These representatives wished to remain anonymous. The association’s press-release was signed by its manager for communication Sabīne Spurķe – BNN].
Biedrība iebilst pret politiķa 3.oktobra intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma pausto viedokli par banku darbību Latvijā. Pēc asociācijas domām, Rērsa teiktais grauj ne tikai finanšu sistēmas reputāciju, bet arī grauj Latvijas tēlu nozīmīgu lēmumu pieņēmēju acīs, kas varētu radīt virkni risku, tostarp iespējamu negatīvu ietekmi uz valsts kredītreitings un Moneyval. rezultāts.
Biedrība aicina politiķus un atbildīgos par monetāro politiku risināt ar finanšu sektoru saistītos jautājumus, izmantojot darba grupas un rast labākos iespējamos risinājumus atbilstoši tiesiskajam regulējumam. Latvijas Finanšu ministrijas pārstāvji norāda, ka ažiotāžu par EURIBOR likmju celšanu izraisa Eiropas Centrālās bankas lēmumi
“Tagad tas nopietni ierobežo populismu.”
Valsts noteiktie priekšlikumi samazināt procentu maksājumus par hipotekārajiem kredītiem var kumulatīvi ietekmēt kapitāla un likviditātes ietekmi gan pašreizējā kreditēšanas ciklā, gan turpmākajos ciklos, atzīmē Finance Latvia.
Pēc asociācijas domām, dažādu valstu pielietotās prakses var salīdzināt, taču tas jādara pareizi – nevar izsaukt dažādu valstu praksi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav eirozonā, neapskatot Latvijas Republikas likumdošanas bāzi. katra atsevišķa valsts. Un situācija kopumā. Runājot par noguldījumu procentu likmēm, bankas tās ir paaugstinājušas vairākas reizes. Viņi to darīja saskaņā ar labas bankas vadības principiem.
“Pašreizējā virzība cīnīties pret nepatiesiem paziņojumiem, kuros bankas apsūdzētas naudas atmazgāšanā saistībā ar kredītu atmaksas izmaksu pieaugumu, ne tikai nespēs veicināt konkurenci banku sektorā, bet arī radīs pamatotas investoru bažas par politiķu spēju izprast biznesa detaļas dažādās nozarēs un uzņemties atbildību,” piebilst asociācijas pārstāvji. Par to, kā viņu publiskās izpausmes ietekmē uzņēmumu spēju darboties Latvijā.”
Rears intervijā LTV skaidroja, ka hipotēkas procenti – EURIBOR likmes un banku piemērotās procentu likmes – maksājumiem var tikt piemērota 50% atlaide, apstiprina LSM.lv.
“Mēs vēlamies ierobežotu laika periodu šāda veida atbalstam. Aizdevumiem noteiksim konkrētu procentu samazinājumu uz vienu gadu. Tad izvērtēsim situāciju. Ir vairāki piemēri, kad procentu likmes ir samazinājušās. “Mūsu sākotnējais piedāvājums ir 50% atlaide,” sacīja Rears, piebilstot, ka atlaide vēl var mainīties.
“Mēs esam sasnieguši punktu, kad…
Mums ir smieklīgi zems aizdevuma apjoms
– Trešdaļa no IKP, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Mums ir visaugstākās likmes, bet gandrīz nekādas elastības. “Mums ir tiesības uz noteiktu laiku atbalstīt aizņēmējus,” sacīja Rears.
Jautāts par iespējamām kredītiestāžu sūdzībām par šādu risinājumu, Rears sacīja, ka tie paši argumenti izskanējuši arī citu krīžu laikā – “bankas aizies no tirgus”, “bankas nesniegs kredītus”. “Mēs esam brīvā tirgū,” viņš teica. “Ja dažas bankas aiziet, citas nāks un ieņems to vietu.”
Lasi arī: Latvijas valdība teorētiski piekrīt 50% atlaidei hipotekāro kredītu procentu likmēm
