OTAVA, Ontario (AP) — valstis ir panākušas progresu saistībā ar līgumu par plastmasas piesārņojuma izbeigšanu, otrdienas agri Kanādā noslēdzoties sarunu ceturtajai kārtai.
Pirmo reizi šajā procesā sarunu dalībnieki apsprieda tekstu tam, kam bija jākļūst par globālu līgumu. Delegāti un novērotāji Starpvaldību sarunu komiteja plastmasas piesārņojuma jautājumos Viņš to raksturoja kā apsveicamu zīmi, ka šajā, ceturtajā no piecām plānotajām sanāksmēm, saruna no idejām pāriet uz līguma valodu.
Vēl pretrunīgāka ir ideja ierobežot saražotās plastmasas daudzumu. Tas paliek tekstā, neskatoties uz valstu, plastmasas ražošanas uzņēmumu un naftas un gāzes eksportētāju izteiktajiem iebildumiem. Lielākā daļa plastmasas ir izgatavotas no fosilā kurināmā un ķīmiskām vielām.
patīk Otavas sesija Pēc sarunu beigām komiteja vienojās turpināt darbu pie līguma pirms tās pēdējās sanāksmes, kas notiks šogad Dienvidkorejā.
UNEP izpilddirektore Ingera Andersena un vides un klimata pārmaiņu ministrs Stīvens Gilbols piedalās preses konferencē 2024. gada 23. aprīlī Otavā, Ontario. (Adrian Wild/The Canadian Press caur AP)
Gatavojoties šai sesijai, galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā finansēt līguma īstenošanu, novērtēt ķīmiskās vielas, kas rada bažas plastmasas izstrādājumos, un apsvērt produktu dizainu. Ruandas pārstāvis sacīja, ka viņi ir ignorējuši ziloni telpā, nepievēršoties plastmasas ražošanai.
“Visbeidzot, runa nav tikai par tekstu, tas nav tikai par procesu,” sacīja komitejas izpildsekretārs Jyoti Mathur Philip. “Tas vienkārši ir par labākas nākotnes radīšanu paaudzēm un mūsu mīļajiem. Tas ir daudzpusība tās labākajā izpausmē, un mēs varam gūt panākumus.”
Locekļi vēlas, lai līgums būtu vērsts uz plastmasas otrreizēju pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, ko dažkārt dēvē par “integrēšanu”, sacīja Stjuarts Heriss, Starptautiskās ķīmijas biedrību padomes nozares pārstāvis.
Viņi nevēlas uzlikt griestus plastmasas ražošanai un uzskata, ka ar šo līgumu ķimikālijas nevajadzētu regulēt. Hariss sacīja, ka asociācija priecājas redzēt, ka valdības sanāk kopā un piekrīt pabeigt papildu darbu, jo īpaši attiecībā uz plastmasas izstrādājumu finansēšanu un dizainu.
Desmitiem zinātnieku no Zinātnieku alianses par efektīvu plastmasas līgumu ieradās sanāksmē, lai iepazīstinātu sarunu dalībniekus ar zinātniskiem pierādījumiem par plastmasas piesārņojumu, daļēji, lai kliedētu dezinformāciju.
“Es vakar dzirdēju, ka nav datu par mikroplastmasu, kas ir pārbaudāmi nepatiesi: ir bijušas 21 000 publikācijas par mikroplastmasu un nanoplastmasu,” sacīja Betānija Kārna Almrota, vides toksikoloģijas profesore no Gēteborgas universitātes Zviedrijā, kas ir viena no vadošajām procedūrām. koalīcija. “Tas ir kā Whac-A-Mole.”
Viņa sacīja, ka zinātniekus vajā un iebiedēja lobisti, un ANO pastāstīja, ka viens lobists sanāksmē uz viņu kliedzis.
Ekvadoras galvenais sarunu vadītājs Valters Šulds sacīja, ka, neskatoties uz atšķirībām, pārstāvētajām valstīm ir kopīgs redzējums par līguma procesa virzību uz priekšu.
“Tāpēc, ka galu galā mēs runājam par dzīvības izdzīvošanu nākotnē, ne tikai par cilvēka dzīvību, bet par visu veidu dzīvību uz šīs planētas,” viņš teica intervijā.
Viņš sacīja, ka ir lepns piedalīties un “ar savu smilšu graudu” dot ieguldījumu globālajā darbībā, lai risinātu vides krīzi.
gadā sākās sarunas par līgumu Urugvaja 2022. gada decembrī Pēc tam, kad Ruanda un Peru 2022. gada martā ierosināja rezolūciju, ar kuru tika uzsākts process. Parīzes sarunas 2023. gada maijā Un iekšā novembrī Nairobi Kamēr valstis apsprieda šī procesa noteikumus.
Kad Otavā ieradās tūkstošiem sarunu dalībnieku un novērotāju, komisijas priekšsēdētājs no Ekvadoras Luiss Villass Valdivjeso atgādināja viņiem par mērķi panākt nākotni, kurā nav plastmasas piesārņojuma. Viņš lūdza viņus būt ambicioziem.
Delegāti apsprieda ne tikai līguma darbības jomu, bet arī bažas par ķīmiskajām vielām, problemātiskām un izvairāmām plastmasām, produktu dizainu, finansēšanu un ieviešanu.
Vides un klimata pārmaiņu ministrs Stīvens Gilbols, kurš tiek uzskatīts par Starpvaldību sarunu komitejas priekšsēdētāju, vēstnieks Luiss Viljass Valdivso runā preses konferencē 2024. gada 23. aprīlī Otavā, Ontario. (Adrian Wild/The Canadian Press caur AP)
Delegāti arī vienkāršoja smagnējo iespēju kopumu, kas parādījās pēdējā sanāksmē.
“Mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu pēc divu gadu ilgām diskusijām,” sacīja Bjerns Bilers, Starptautiskā piesārņojuma novēršanas tīkla starptautiskais koordinators. “Diemžēl ir nepieciešama lielāka politiskā griba, lai risinātu problēmas iestudējums, ka “Tas kļuva nekontrolējams”.
Daudzi devās uz Otavu no kopienām, kuras skārusi plastmasas rūpniecība un piesārņojums. Luiziānas un Teksasas iedzīvotāji, kas dzīvo netālu no naftas ķīmijas rūpnīcām un naftas pārstrādes rūpnīcām, izplatīja ASV Valsts departamentam adresētas pastkartes, kurās bija teikts: “Kaut jūs būtu šeit.”
Viņi ceļoja kopā kā grupa no kustības Break Free From Plastic, aicinot sarunu dalībniekus apmeklēt viņu štatus, lai tiešā veidā izjustu gaisa un ūdens piesārņojumu.
“Tas joprojām ir labākais risinājums, lai redzētu izmaiņas mūsu kopienās. Es nevaru doties uz draudzes valdību,” sacīja Džo Baners no Luiziānas Svētā Jāņa Kristītāja draudzes Man šķiet, ka šī ir vienīgā iespēja, kas man ir, un es ceru palīdzēt savai kopienai atgūties no tā.
Pamatiedzīvotāju apvienības locekļi sestdien rīkoja preses konferenci, lai paziņotu, ka mikroplastmasa piesārņo viņu pārtikas piegādi un ka piesārņojums apdraud viņu kopienas un dzīvesveidu, kas viņiem tiek garantēts uz visiem laikiem. Viņi juta, ka viņu balsis nav dzirdamas.
“Mums ir lielākas likmes, un tās ir mūsu senču zemes, kas ir piesārņotas ar plastmasu,” pēc pasākuma sacīja Jorisa Lī. “Mēs esam tiesību turētāji, nevis ieinteresētās puses. Mums vajadzētu būt vairāk vietas runāt un pieņemt lēmumus nekā cilvēkiem, kas rada problēmu.
Plenti līcī, jūras velšu karstajā vietā Jaunzēlandes ziemeļu piekrastē, nogulumi un vēžveidīgie ir piepildīti ar sīkām plastmasas daļiņām. Lī piebilda, ka viņi dabas “resursus” uzskata par dārgumiem.
“Vietējie veidi var parādīt ceļu,” sacīja Lī. “Tas, ko mēs tagad darām, acīmredzami nedarbojas.”
Vi Waghiyi ceļoja no Aļaskas, lai pārstāvētu Arktikas pamatiedzīvotājus. Tas atgādina lēmumu pieņēmējiem, ka šim līgumam nākamajām paaudzēm ir jāaizsargā cilvēki no plastmasas piesārņojuma.
“Mēs ieradāmies šeit, lai būtu sirdsapziņa, lai pārliecinātos, ka viņi pieņem pareizo lēmumu visiem cilvēkiem,” viņa sacīja.
___
AP klimata un vides segums saņem finansiālu atbalstu no vairākiem privātiem fondiem. AP ir pilnībā atbildīgs par visu saturu. Meklējiet piekļuves punktus Standarti Lai strādātu ar labdarības organizācijām, atbalstītāju saraksts un finansētās pārklājuma zonas AP.org.
