Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ieradās Pekinā divu dienu valsts vizītē Ķīnā, demonstrējot abu autoritāro sabiedroto vienotību, Maskavai virzoties uz jaunu ofensīvu Ukrainā.
Ķīnas valdošās komunistiskās partijas militārā spārna Tautas atbrīvošanas armijas godasardze sagaidīja Putinu, kad viņš rītausmā izkāpa no lidmašīnas.
Militārās policijas brigāde ar motocikliem pavadīja viņa konvoju uz pilsētu, un ir gaidāmas turpmākās tikšanās ar viņa kolēģi Sji Dzjiņpinu un citām augstām amatpersonām, lai vēlreiz apliecinātu savu apņemšanos ievērot “bezrobežu” attiecības, kuras viņi parakstīja 2022. gadā, pirms Krievija pilnībā atrais savu kodolenerģijas jaudu. -Plaša mēroga iebrukums Ukrainā.
Kopš tā laika Krievija ir kļuvusi arvien vairāk ekonomiski atkarīga no Ķīnas, jo Rietumu sankcijas ir liedzušas tai piekļūt lielai daļai starptautiskās tirdzniecības sistēmas.
Vizītes priekšvakarā Putins intervijā Ķīnas medijiem sacīja, ka Kremlis ir gatavs risināt sarunas par konfliktu Ukrainā. “Mēs esam atvērti dialogam par Ukrainu, taču šādās sarunās ir jāņem vērā visu konfliktā iesaistīto valstu intereses, tostarp mūsu,” Putina teikto citē Ķīnas ziņu aģentūra “Siņhua”.
Krievijas prezidenta divu dienu vizīte sakrīt ar to, ka viņa valsts spēki to dara Es nospiedu uzbrukumu Harkovas reģionā Ukrainas ziemeļaustrumos, kas pagājušajā nedēļā sākās ar lielāko robežu iebrukumu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, liekot gandrīz 8000 cilvēku pamest savas mājas.
Līdz ar Maskavas centieniem papildināt savus ieguvumus tuvējā Doņeckas apgabalā, divus gadus vecais karš ir iegājis kritiskā fāzē noplicinātajai Ukrainas armijai, kas šobrīd atrodas kritiskā situācijā. Gaida jaunas preces Pretgaisa raķetes un artilērijas šāviņi, kas nāk no ASV.
Jaunā Ķīnas ziņu aģentūra (Siņhua) citēja Putina teikto: “Mēs nekad neesam atteikušies no sarunām.” “Mēs cenšamies panākt visaptverošu, ilgtspējīgu un taisnīgu šī konflikta atrisinājumu ar miermīlīgiem līdzekļiem. Mēs esam atvērti dialogam par Ukrainu, taču šādās sarunās ir jāņem vērā visu konfliktā iesaistīto valstu intereses, tostarp mūsu pašu intereses.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka jebkurām sarunām ir jāietver Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana, Krievijas spēku izvešana, visu ieslodzīto atbrīvošana, tiesa par agresiju atbildīgajām personām un drošības garantijas Ukrainai.
Ķīna apgalvo, ka konfliktā ir neitrāla, taču tā ir atbalstījusi Maskavas apgalvojumus, ka Rietumi provocējuši Krieviju uzbrukt Ukrainai, neskatoties uz to, ka Putins publiski atzina vēlmi atjaunot Krievijas simtgades robežas kā sava uzbrukuma iemeslu.
Putins vainoja Rietumus sarunu neveiksmē pirmajās kara nedēļās un slavēja Ķīnas miera plānu Ukrainā, kas ļautu Maskavai nostiprināt savus reģionālos ieguvumus.
Viņš sacīja: “Pekina piedāvā praktiskus un konstruktīvus soļus, lai panāktu mieru, atturoties no personīgo interešu īstenošanas un turpinot spriedzes eskalāciju, kā arī samazinot konflikta negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku.”
Putins sacīja, ka Ķīnas priekšlikums 2023.gadā, kuru noraidīja Ukraina un Rietumi, varētu “likt pamatu politiskam un diplomātiskam procesam, kas ņem vērā Krievijas bažas par drošību un veicina ilgtermiņa un ilgtspējīga miera panākšanu”.
Kremlis paziņojumā norāda, ka šonedēļ Putins un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins “rīkos detalizētu diskusiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošo partnerību, stratēģisko sadarbību un noteiks jaunus virzienus turpmākai sadarbības attīstībai starp divas valstis.” Krievija un Ķīna arī rīko detalizētu viedokļu apmaiņu par aktuālākajiem starptautiskajiem un reģionālajiem jautājumiem.
Putins šomēnes sāka savu piekto pilnvaru termiņu.
Otrdien runājot Krievijas parlamenta augšpalātā, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Maskava un Pekina ir “objektīvi ieinteresētas, lai saglabātu mūsu progresu centienos izveidot taisnīgāku un demokrātiskāku pasaules kārtību”.
“Krievija un Ķīna nav vienīgās savos centienos reformēt starptautisko sistēmu un palīdzēt izveidot daudzpolāru pasaules kārtību,” viņš sacīja.
Lavrovs norādīja, ka “Maskavas un Pekinas duetam ir liela līdzsvarojoša loma globālajās lietās”, piebilstot, ka “Krievijas prezidenta gaidāmā vizīte (Ķīnā) stiprinās mūsu kopīgo darbu”.
Maskava ir izveidojusi arvien ciešākas attiecības ar Pekinu, karam ieejot trešajā gadā, pārceļot lielāko daļu enerģijas eksporta uz Ķīnu un paļaujoties uz Ķīnas uzņēmumiem, kas importēs augsto tehnoloģiju komponentus Krievijas militārajai rūpniecībai, lai apietu Rietumu sankcijas.
Tāpat nostiprinājušās militārās attiecības starp Krieviju un Ķīnu. Abas valstis pēdējos gados ir veikušas vairākas kopīgas kara mācības, tostarp jūras spēku mācības un liela attāluma bumbvedēju patruļas virs Japānas jūras un Austrumķīnas jūras. Krievijas un Ķīnas sauszemes spēki arī dislocēti otras valsts teritorijā, lai veiktu kopīgas mācības.
Ķīna joprojām ir nozīmīgs Krievijas militāro spēku noieta tirgus, vienlaikus tā arī būtiski paplašina savas iekšējās aizsardzības nozares, tostarp būvē lidmašīnu bāzes kuģus un kodolzemūdenes.
Putins jau iepriekš teica, ka Krievijai ar Ķīnu ir kopīgas ļoti jutīgas militārās tehnoloģijas, kas ir ļoti palīdzējis uzlabot tās aizsardzības spējas. 2019. gada oktobrī viņš ziņoja, ka Krievija palīdz Ķīnai izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu ballistisko raķešu palaišanas noteikšanai — sistēmu, kas ietver uz zemes izvietotus radarus un satelītus, kas ir tikai Krievijai un ASV.
___
Bodins ziņoja no Taipejas.
