Zelenskis plāno tikties ar Sji Dzjiņpinu pēc tam, kad Ķīna ir ierosinājusi Krievijas miera plānu

Tuvojoties vienam gadam viņa valsts skarbajam karam ar Krieviju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņojis, ka vēlas tikties ar Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu, lai pārrunātu Pekinas priekšlikumus konflikta izbeigšanai.

“Ķīna vēsturiski ir cienījusi mūsu teritoriālo integritāti, un tāpēc tai būtu jādara viss, lai Krievija atstātu Ukrainas teritoriju,” piektdien preses konferencē sacīja Zelenskis.

Viņš sacīja, ka plāno tikties ar Sji un uzskata, ka tas “nāks par labu mūsu valstīm un pasaules drošībai”.

Viņa izteikumi izskanēja pēc tam, kad Ķīna iepazīstināja ar 12 punktu miera plānu, kurā abas puses tika aicinātas vienoties par pakāpenisku deeskalāciju, saglabāt kodoliekārtu drošību, izveidot humānās palīdzības koridorus un novērst uzbrukumus civiliedzīvotājiem.

“Konflikts un karš nedod labumu nevienam. Visām pusēm ir jāievēro racionalitāte un atturība, jāizvairās no liesmu kurināšanas un spriedzes saasināšanās, kā arī jānovērš krīzes pasliktināšanās vai pat izvēršanās no kontroles,” teikts plānā.

Viņš sacīja, ka “dialogs un sarunas” ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums. Lai gan viņa nesniedza sīkāku informāciju par to, kādā formā sarunas varētu notikt, viņa sacīja, ka Ķīnai būs “konstruktīva loma” sarunu veicināšanā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien uzstājas preses konferencē Kijevā, Ukrainā. Zhenya Savelov / AFP, izmantojot Getty Images

Zelenskis sacīja, ka viņa galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Ķīna nepiegādātu Krievijai ieročus, atsaucoties uz ASV pagājušajā nedēļā izskanējušajiem apgalvojumiem, ka Ķīna varētu sniegt Krievijai nenāvējošu militāru palīdzību un ka tā, iespējams, apsver iespēju nosūtīt nāvējošu palīdzību. Pekina to ir noliegusi.

Viņš neteica, vai tikšanās ar Sji ir norunāta un kad.

Taču mazāk nekā 24 stundas pēc viņa runas Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko šomēnes apmeklēs Pekinu.

READ  Džastins Trudo ir izraisījis sašutumu pēc tam, kad apsūdzēja konservatīvos svastikas atbalstīšanā

Lukašenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs sabiedrotais, kurš bieži tiek dēvēts par “Eiropas pēdējo diktatoru”, ir Putins par viņa atbalstu 2020. gadā pēc masu protestiem pret prezidenta vēlēšanām, kurās Baltkrievijas opozīcija un Rietumu valdības apsūdzēja veterānu līderi. krāpšana.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien paziņoja, ka aprīļa sākumā apmeklēs Ķīnu, daļēji lai lūgtu Pekinas palīdzību kara izbeigšanā.

Makrons ir vairākkārt aicinājis uz sarunām starp Ukrainu un Krieviju, un viņš ir viens no vienīgajiem ES līderiem, kas kopš kara sākuma uztur kontaktus ar Putinu.

Prezidents Džo Baidens un Eiropas līderi šķita skeptiski pret Pekinas priekšlikumiem.

Nosaucot šo ideju par “vienkārši nesaprātīgu”, Baidens piektdien sacīja telekanālam ABC News, ka “plānā nesaskata neko, kas liktu domāt, ka ir kaut kas, kas varētu būt izdevīgs kādam citam, izņemot Krieviju”.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien preses konferencē Igaunijā arī sacīja, ka Ķīnai “nav lielas uzticamības, jo tā nav spējusi nosodīt nelikumīgo iebrukumu Ukrainā”.

Viņš piebilda, ka Sji parakstīja vienošanos par “neierobežotu” Ķīnas un Krievijas partnerību dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Tajā pašā preses konferencē Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka Eiropas līderi apsvērs Ķīnas miera principus “uz fona, ka Ķīna jau ir nostājusies noteiktā pusē”.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top