Kurzemē reģistrēta neliela zemestrīce, Latvija / Raksts

Kā liecina pēdējie sabiedrības novērojumi, šodien plkst.11.40 pēc Latvijas laika Slīteru monitoringa stacijā tika novērots arī seismisks notikums. Latvijā seismiskais monitorings tiek veikts vienā stacijā Slitiri, bet novērojumi tiek salīdzināti arī stacijās Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā un Dānijā. Attiecīgais notikums skaidri fiksēts tikai vienā monitoringa stacijā Slateri, taču precīzāku informāciju par notikuma vietu varēs iegūt tikai pēc padziļinātākas datu analīzes.

Šobrīd ir skaidrs, ka zemestrīce, ja tā notika, bija vietēja mēroga, jo tikai vienā novērošanas stacijā bija tās pazīmes. Tāpēc paredzamā notikuma magnitūda, visticamāk, būs mazāka par 3, kas nozīmē, ka ar zemestrīci saistītie bojājumi ēkām vai infrastruktūrai netiks nodarīti.

Latvijā novērotās sauszemes kustības parasti ir nelielas un saistītas ar cilvēka darbību, piemēram, militārām mācībām. Pēdējā dabiskā zemestrīce Baltijas reģionā tika reģistrēta 2022. gadā Igaunijas ziemeļos ar 2,3 magnitūdu. Dabiskās zemestrīces reģionā reti pārsniedz 3 magnitūdas.

Īsi pēc plkst.11 iedzīvotāji sociālajos tīklos sāka ziņot par zemes, ēku un objektu kratīšanu Liepājā un Dienvidkurzemes apkārtnē. Arī Saldū iedzīvotāji dzirdēja dobju skaņu, kas ilga dažas sekundes.

Šī gadsimta spēcīgākā zemestrīce Latvijā notika 2004.gada 21.oktobrī, kad pie Kaļiņingradas un Polijas robežas tika fiksētas divas mērenas zemestrīces. Zemestrīce bija labi jūtama arī Latvijā.

Zemestrīces bija jūtamas visā Kaļiņingradā un Polijas ziemeļaustrumos, kā arī Baltijas valstīs. Polijā vismaz viena ēka cietusi no zemes trīcēšanas.

“Tā ir unikāla parādība mūsu platuma grādos,” toreiz intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts Ģeoloģijas dienesta direktors Māris Segličs.

Viņš norādīja, ka Kaļiņingradas apgabalā tika identificēti divi pazemes zemestrīces centri: īsi pēc plkst.10 zemestrīce bija stiprāka par piecām ballēm pēc Rihtera skalas, bet plkst.12.40 tā bija 5,2 balles.

Pastāstiet mums par kļūdu