Šīs nedēļas pirmajās trīs dienās apdrošināšanas sabiedrības Latvijā saņēmušas apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus no vairāk nekā 100 zemnieku saimniecībām par 19 000 hektāru iznīcināto sējumu, liecina LPKS LATRAPS un apdrošināšanas kooperatīva VEREINIGTE HAGEL (VH Latvija) aplēses.
Pērkona negaiss, kas nedēļas sākumā piemeklēja Latviju, skāris zemniekus Zimgalā un Košicē. Visvairāk cieta Doblijs. Ir četras apdrošināšanas kompānijas, kas specializējas ražas apdrošināšanā, stāsta biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Mira Dzileskaleja-Buermeister. Viņi varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par 25 000 hektāru labības.
Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka bojāto saimniecību skaits nepārtraukti pieaug, jo apdrošināšanas kompānijas nemitīgi saņem jaunu informāciju par postījumiem.
Jāpiebilst, ka ne visi lauksaimnieki ir apdrošināti par savu sējumu. Ņemot to vērā, mēs sagaidām, ka lauksaimnieki nesaņems kompensācijas par tādu pašu vērtību ražām, kas ir nedaudz iznīcinātas. “Šajām saimniecībām būs ļoti grūti atgūties,” saka Zemnieku parlamenta pārstāvis, piebilstot, ka “šajā gadā cilvēki, kas dzīvo vētras skartajos rajonos, vietējos tirgos neatradīs pašmāju dārzeņus un augļus.”
Dzelzskalēja-Burmistre skaidro, ka brīdināšanas sistēma ir svarīga dabas stihijām, lai cilvēki varētu laikus sagatavoties.
“Šī vētra pierādīja, ka brīdināšanas sistēma Latvijā nedarbojas tik labi kā Rietumeiropā, kur katram iedzīvotājam pa tālruni tiek nosūtīta informācija par briesmu tuvošanos. Vētras dienā nebija informācijas par virzienu. kurā vētra virzījās.Tikai saņemtas ziņas par iespējamu vētru pusē Latvijas teritorijas,” stāsta Lauksaimniecības organizācijas pārstāvis.
Viņasprāt, ir neizpratnē, kāpēc Latvijas sirēnas klusēja, kad uz valsts robežām bija vētra.
“Tā rezultātā mēs iznīcinājām ēkas, iznīcinājām transportlīdzekļus un automašīnas, ievainojām cilvēkus un dzīvniekus,” stāsta Dzelzskalēja-Burmistre.
Viņš skaidro, ka krīzes pārvarēšana šajā gadījumā notiek nepieļaujami lēni – pagājušas vairākas dienas un joprojām nav pienācīgas koordinācijas vai izpratnes par to, kas cietušajiem jādara pašiem un kā valstij vai pašvaldībām viņiem jāpalīdz.
Turklāt Dzelskalēja-Burmistre sacīja, ka ir jāatsakās no kompensāciju izmaksas prakses un jāmudina lauksaimnieki pašiem uzņemties atbildību, sniedzot atbalstu ražas nodrošināšanā.
Labības apdrošināšanas iespējas būtu jāpaplašina ar iespējām apdrošināt augļus, dārzeņus un kukurūzu.
“Gan Latvijā, gan lielākajā daļā Eiropas tiek subsidēta labības apdrošināšana. Taču šogad subsīdija 70% vietā segs mazāk nekā 50% no apdrošināšanas polises izmaksām. Tā kā šis ir dārgs apdrošināšanas veids, ir apdrošināti tikai 20% no visām kultūrām. Uzskatām, ka subsīdiju samazināšana būs pieņemama tikai tad, kad apdrošināto sējumu skaits sasniegs vismaz 60% no aramzemes,” saka Zemnieku Saeimas pārstāve.
Pēc viņas teiktā, lai lauksaimnieki vētras skartajos apgabalos izdzīvotu, valdībai ir jāglābj ar zemu/bezprocentu apgrozāmo līdzekļu programmu divus līdz trīs gadus.
Lasi arī: Latvijas valdība finansiāli atbalstīs iedzīvotājus, kas atgūstas no pērkona negaisa
