Migrantu laivas Vidusjūrā: kāpēc mirst tik daudz cilvēku?

Graudainajos attēlos, kas uzņemti no lidmašīnas, kas paceļas debesīs, četri cilvēki, kas nelaimē vicina rokas, spārda dzelzs laivā Vidusjūras plašumos.

Šie četri izdzīvoja, peldot ar kamerām un glābšanas vestēm, līdz viņi atrada citu tukšu laivu, visticamāk, no bijušās migrantu pārejas, un iekāpa iekšā. Viņi pavadīja vairākas dienas dreifējot, pirms tika izglābti.

Dienu pēc tam, kad parādījās ziņas par traģēdiju, migranti Tunisijas pilsētā Sfaksā gatavojās šķērsot to pašu pāreju.

Kāds vīrietis, kurš bēga no kaujām Sudānas rietumu reģionā Dārfūrā, BBC Arabic pastāstīja, ka plāno meklēt patvērumu Tunisijā, taču ir gatavs doties laivā, ja tas neizdosies. “Es tikko izdzīvoju karā,” viņš teica, “un man nav ko zaudēt.” Cits no Kenijas sapņoja par labāku dzīvi savai ģimenei Eiropā.

Ja viņi turpinās ceļojumus, abi vīrieši pievienosies tūkstošiem citu, kuri šogad riskējuši ar savu dzīvību pa pasaulē bīstamāko migrācijas ceļu.

Slikti konstruētas un pārpildītas laivas, slikti laikapstākļi un starptautiskie centieni bija riska faktori – BBC stāstīja eksperti –, un viena meklēšanas un glābšanas NVO raksturoja Vidusjūras vidieni kā “kapsētu”.

Jums var šķist, ka šogad vairāk tiek ziņots par kuģu avārijām Vidusjūras centrālajā daļā, un šķiet, ka pieaug gan šķērsošanas gadījumu skaits, gan nāves gadījumu skaits.

Eiropas robežaģentūra Frontex norāda, ka Vidusjūras vidus ir “aktīvākais ceļš” uz ES, un valstu iestādes ziņo par vairāk nekā 89 000 atklāto gadījumu 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, kas ir vairāk nekā divas reizes pagājušajā gadā un augstākais rādītājs kopš 2017. gada.

Cilvēki, kas dodas ceļojumā, devās no Ziemeļāfrikas krastiem, parasti uz Itāliju.

Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) šogad Vidusjūras centrālajā daļā līdz šim ir reģistrējusi vairāk nekā 1800 imigrantu nāves gadījumu, salīdzinot ar 1400 visā 2022. gadā.

Starp migrantu kuģu vrakiem šogad bija pie Grieķijas krastiem pieblīvēts zvejas traleris, kurā gāja bojā simtiem cilvēku vienā no pēdējo gadu lielākajām humanitārajām katastrofām Vidusjūrā.

IOM norāda, ka ir pārliecinoši pierādījumi, ka daudzi vraki ir “neredzami”: nereģistrētas laivas pazūd un nav izdzīvojušo, kas nozīmē, ka patiesais bojāgājušo skaits, visticamāk, būs daudz lielāks.

Tie, kas dodas bīstamajā ceļojumā, nāk no visas pasaules, un viņiem ir dažādi iemesli, kāpēc viņi vēlas sasniegt Eiropu, sākot no bēgšanas no kara vai spīdzināšanas un beidzot ar darba meklējumiem.

Pēc tam, kad šovasar tika izglābts no pārpildīta gumijas plosta, kāds 16 gadus vecs zēns no Gambijas BBC pastāstīja, ka pirms trim gadiem pameta mājas, lai “smagi strādātu un palīdzētu manai ģimenei”.

Viņš apzinājās brauciena bīstamību, jo uz pārejas pazaudēja 18 gadus vecu draugu. Taču viņš sacīja, ka tas viņu neattur – viņš “zaudēja dzīvību savas ģimenes, kopienas un tautas dēļ”.

Šogad Tunisija apsteidza Lībiju kā galveno sliekšņa punktu – starp rasisma vilni pret melnādainajiem afrikāņiem.

Daži saka, ka Lībijas šķērsojums joprojām ir bīstamāks ģeogrāfisku un politisku iemeslu dēļ.

“Runājot par bojāgājušo skaitu, es domāju, ka ceļa atvēršanai uz Lībijas austrumiem (no Vāgnera atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas) ir lielāka ietekme,” sacīja Birmingemas Universitātes profesors un migrācijas eksperts Nando Segona.

“Tas ir daudz garāks, un tas arī pieved laivas pie robežas starp Itālijas un Grieķijas nacionālajiem ūdeņiem – divas valdības pašlaik nevēlas, lai tās piedāvātu migrantu glābšanu jūrā,” viņš sacīja, runājot par Grieķijas kuģa avāriju jūnijā. Piemērs.

Migranti parasti ceļo ar pārpildītām un kuģošanai nederīgām laivām ar ierobežotām peldēšanas ierīcēm gadījumam, ja tie apgāztos.

Laivu veidi ietver piepūšamos pontonus un zvejas traleri – un Tunisijas ceļā metāla laivas ir izplatītas.

Frontex pārstāvis Kriss Borovskis lējumus raksturoja kā “zārkus ūdenī”.

“Apvienojiet to ar faktu, ka parasti desmitiem to tiek palaistas vienlaikus ar 40 vai vairāk cilvēkiem uz klāja, un jums ir katastrofas recepte,” viņš teica.

Borovskis sacīja, ka “mantkārīgie kontrabandisti” izmanto metāla laivas, lai piedāvātu tranzītu ar atlaidēm, sacenšoties par migrantu biznesu.

Šķērsojumi Vidusjūras centrālajā daļā ir sezonāli, vasarā biežāk tiek veikti mēģinājumi. Taču laikapstākļi var būt neparedzami, un veiksmīgi braucieni pa Vidusjūru var ilgt vairākas dienas.

“Ja ir vētras vai jūras ir smagas – kas var kļūt biežākas līdz ar klimata pārmaiņām – pastāv daudz lielāks risks dzīvībai,” sacīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvis Raiens Šrēders.

“Dažreiz pat slikti laikapstākļi neliedz kontrabandistiem izsūtīt cilvēkus jūrā,” viņš piebilda, runājot par nesen netālu no Lampedūzas salas apgāzušajām laivām, kuras tika nolaistas, neraugoties uz jūras nelīdzenumu.

Porovskis saka, ka sliktie laikapstākļi apgrūtina nelaimē nonākušu laivu pamanīšanu.

“Iedomājieties, ka meklējat Vauxhall Corsa no gaisa Apvienotās Karalistes lielumā. Tagad mēģiniet meklēt desmit vai vairāk ārzonas,” viņš teica. “Šis ir nopietnais izaicinājums Vidusjūras centrālajā daļā. To pavada nepielūdzama jūra, īpaši, ja laikapstākļi kļūst slikti, kā mēs esam redzējuši pēdējās dienās.”

Lai gan Frontex nodrošina “vispārēju uzraudzību un tehnisko atbalstu”, profesors Segona saka, ka valstu valdības galvenokārt pārvalda meklēšanas un glābšanas (SAR) operācijas Vidusjūras centrālajā daļā, cieši sadarbojoties ar cieši regulētiem NVO kuģiem.

Šrēders no Starptautiskās Migrācijas organizācijas sacīja, ka meklēšanas un glābšanas pasākumi vairs nebija “proaktīvi, visaptveroši vai ar pietiekamiem resursiem”, kā tas bija Itālijas vadītās masveida glābšanas laikā 2013.–2014. gadā.

Šrēdera kungs sacīja, ka saskaņā ar pašreizējo sistēmu IOM pauž bažas, ka “meklēšanas un glābšanas nepilnības, iespējamā glābšanas kavēšanās un nereaģēšana uz avārijas izsaukumiem var veicināt traģēdijas šajā maršrutā”.

Daudz svarīgākas bija NVO, kas apkalpo glābšanas kuģus Vidusjūras centrālajā daļā. SOS Humanity komunikāciju koordinators Vasils Šauzels sacīja, ka maršruts “ir kļuvis ārkārtīgi nāvējošs, pateicoties neapdomīgajai un nolaidīgajai atturēšanas politikai, ko Eiropas valstis ir īstenojušas gadiem ilgi”.

Vācijas NVO Sea-Watch paziņoja, ka ES ir “brīvprātīgi izveidojusi kapsētu”. Tajā teikts, ka trūkst meklēšanas un glābšanas koordinācijas un ka Lībijas krasta apsardze veic “nelikumīgas izvešanas”, ko sagatavojusi un apmācījusi Eiropas Savienība.

Un pagājušajā mēnesī Eiropas Savienība parakstīja 118 miljonu dolāru (90 miljonu mārciņu) līgumu ar Tunisiju, lai mēģinātu ierobežot “neregulāro” migrāciju.

Eiropas Komisijas pārstāvis aizstāvēja sadarbību ar Ziemeļāfrikas valstīm, sakot, ka “ļoti lielais upuru skaits” Vidusjūrā nozīmē, ka “ir svarīgi turpināt stiprināt Lībijas piekrastes iestāžu spējas veikt efektīvas meklēšanas un glābšanas operācijas. saskaņā ar starptautiskajiem standartiem”.

Nevalstiskās organizācijas arī kritizējušas Itālijā pieņemto jauno likumu, kas paredz, ka tās glābšanas kuģiem pēc operācijas jādodas uz tālākām ostām, nevis jāturpina patrulēt, lai meklētu vairāk nelaimē nonākušo migrantu laivu. Viņi saka, ka tas samazina viņu laiku apgabalos, kur vraki ir biežāk sastopami.

Itālija saka, ka mērķis ir izplatīt ieceļotājus visā valstī.

Glābšanas NVO kritiķi saka, ka to klātbūtne mudina migrantus doties potenciāli letālā ceļojumā – NVO to noraida.

Frontex Borovskis atzina, ka “mēs varam un patiesībā mums ir jādara labāk”, lai apturētu “traģēdijas jūrā”, aicinot meklēt “kopīgus risinājumus”. IOM pārstāvis Šrēders sacīja, ka visiem centieniem vajadzētu “koncentrēties uz dzīvību glābšanu un to iemeslu novēršanu, kāpēc cilvēki riskē ar savām dzīvībām”.

Starptautiskā Migrācijas organizācija un citas ANO aģentūras ir aicinājušas īstenot koordinētas Eiropas meklēšanas un glābšanas operācijas Vidusjūras centrālajā daļā, kā arī nodrošināt drošākus likumīgus migrācijas un patvēruma ceļus, lai novērstu nāves gadījumus jūrā.

Eiropas Komisijas pārstāve sacīja, ka tās centieni stiprināt meklēšanas un glābšanas koordināciju starp tās locekļiem bijuši “intensīvi”. Tā strādāja, lai atturētu kontrabandistus un izstrādātu drošus ceļus cilvēkiem, kas ierodas ES, kas lauztu “kontrabandistu un cilvēku tirgotāju biznesa modeli”.

Viņi sacīja, ka kuģu vraki, piemēram, šovasar pie Grieķijas krastiem, ir “vēl viens aicinājums rīkoties”, kas uzsvēra “steidzamo nepieciešamību pastiprināt mūsu darbu”.

Papildu ziņojumi par Bassam Bonini, BBC Arabic