Aicina veikt izmaiņas darba atļaujās Gērnsijā

Komentēt fotoattēlu,

Viesmīlības uzņēmumi pieprasa izmaiņas imigrācijas likumā

Vienā mirklī

  • Uzņēmumi Gērnsijā aicina veikt izmaiņas imigrācijas likumā, lai ārvalstu darbiniekiem būtu vieglāk iegūt darba atļaujas
  • Uzņēmumi norāda, ka grūtības sagādājuši ilgi apstrādes laiki un neatbilstoša ilguma atļaujas
  • Valdība paziņoja, ka darbinieki nodarbojas ar lielu pieteikumu skaitu

Uzņēmumi Gērnsijā pieprasa izmaiņas imigrācijas likumā, lai atvieglotu ārvalstu darbinieku nodarbināšanu.

Aprīlī tika mainīti darba atļauju noteikumi, cenšoties paturēt un pieņemt darbā vairāk darbinieku, atceļot piecu gadu atļaujas, atļaujot astoņu gadu uzturēšanos un viena gada atļaujas, kuras var pagarināt uz laiku līdz trim gadiem.

Tomēr uzņēmumi norāda, ka ilgi apstrādes laiki un neatbilstoša ilguma atļaujas ir radījušas grūtības, tostarp saīsinātu darba laiku un radušās papildu izmaksas.

Valdība sacīja, ka darbinieki “turpina strādāt ar lielu pieteikumu skaitu” un ka izmaiņas ir nesušas “nozarei nozīmīgus pozitīvus rezultātus”.

Ikvienam ārpus Gērnsijas štata ir nepieciešama atļauja vai sertifikāts, lai strādātu, un to pieprasa potenciālais darba devējs.

Beetons Chip Shop īpašnieks Kims Ashplants sacīja, ka valdība kavējas ar dokumentu noformēšanu trim potenciālajiem darbiniekiem no Latvijas.

“Ir nepieciešams ilgs laiks, lai iegūtu atsauces un faktiskos dokumentus,” viņa teica.

“Un tad, kad mēs to visu saņemam, viņi tos ievieto.” Iedzīvotāju pārvaldība …diemžēl viņi ir [the government] 15 nedēļas kavējas.

uz Valstu vietne Tajā teikts, ka pieprasījumi par pieteikumiem jāgaida aptuveni astoņas līdz 12 nedēļas pēc to iesniegšanas.

Sālsūdens restorāna īpašniece Monika Komla sacīja, ka, lai nodrošinātu stabilu nākotni, ir vajadzīgas ilgākas atļaujas nekā piedāvātās.

“Man patīk uzturēt ilgtermiņa attiecības ar saviem darbiniekiem, un tas rada uzņēmuma ilgtspēju,” viņa teica.

“Tā ir pastāvīga cīņa… es meklēšu nākamo, jo zinu, ka es viņus zaudēšu [those working already]”.

Iekšlietu komitejas priekšsēdētājs Robs Brau sacīja, ka Brexit un Covid pandēmija ir palielinājusi darba slodzi ar “lielu pieteikumu skaitu”, un jaunā politika joprojām ir spēkā.

“Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa šo atjaunošanas gadījumu tiek uzskatīti par polises atjaunošanu, tāpēc pretendenti var turpināt šeit likumīgi dzīvot un strādāt, gaidot pieteikuma izskatīšanu,” viņš piebilda.

Saistītās interneta saites
READ  Kravu plūsmas tuvākajā laikā neatgriezīsies pirmskara apjomos - oficiālā Rīgas brīvosta

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top