ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 3. ceturksnī pieauga, ekonomikai atgūstoties

Tvaiks paceļas no Reuter West spēkstacijas saulrieta laikā Berlīnē, Vācijā, 2019. gada 14. novembrī. REUTERS/Fabrizio Bench

(Reuters) – Eiropas Savienības statistikas birojs otrdien paziņoja, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas visā Eiropas Savienībā pagājušā gada trešajā ceturksnī pieauga, ekonomikai atgūstoties no koronavīrusa krīzes.

Eurostat lēš, ka uzņēmējdarbības aktivitātes radītās emisijas bija 881 miljons tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gada trešajā ceturksnī, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi izraisīja nopietnu ekonomikas lejupslīdi.

Eurostat norādīja, ka elektroenerģijas un ražošanas sektors attiecīgajā periodā radīja aptuveni ceturto daļu emisiju, savukārt mājas un lauksaimniecība veidoja 14% katra.

Taču viņš piebilda, ka, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanās ietekmi, līmeņi turpināja ilglaicīgu nepārtrauktas lejupslīdes tendenci, lai sasniegtu bloka mērķus. Trešā ceturkšņa emisijas samazinājās no 891 miljona tonnu tajā pašā laika posmā pirms diviem gadiem.

ES politikas veidotāji decembrī nāca klajā ar otru priekšlikumu kopumu, lai samazinātu emisijas šajā desmitgadē un virzītu bloku uz pareizā ceļa, lai līdz 2050. gadam sasniegtu “tīro nulli”. Lasīt vairāk

Pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka pasaulē trešais lielākais emisiju radītājs sasniedz savu mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tā emisijas līdz 2019. gadam bija par 24% mazākas nekā 1990. gadā.

No atsevišķām valstīm 3. ceturksnī lielākais pieaugums visā blokā bija Bulgārija ar 22,7% izmešu pieaugumu, tai seko Latvija un Grieķija ar attiecīgi 16,2% un 13,1% pieaugumu.

Emisijas Slovēnijā, Luksemburgā un Nīderlandē samazinājās par 1,6% līdz 2,6%.

(Ziņo Džuljeta Portala) Rediģēja Mila Nesi un Deivids Holmss

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.