NATO samitā Madridē tika panākta vienošanās par Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, bet Latvija panāca vienošanos ar Kanādu par kaujas grupas stiprināšanu un attīstību ar pastiprinātu NATO uzbrucēju klātbūtni Latvijā, palielinot to līdz brigādes lielums – potenciāli dubultojot savu pašreizējo spēku, kas ir aptuveni 1800 karavīru.
Jautāts, kāda loma Latvijā veidojamajā daudznacionālajā brigādē varētu būt Zviedrijai un Somijai, aizsardzības ministrs sacīja, ka ar Zviedriju un Somiju daļēji sazinājies pirms NATO samita, paļaujoties uz alianses vienprātību par abu valstu dalību NATO.
“Ar Zviedriju notiek sarunas ne tikai par brigādes izveidi, bet arī par sadarbību stratēģiskajā plānā. Pašreizējā Aizsardzības ministrijas vadība Stokholmā mums ir ļoti draudzīga. Vai Zviedrija tajā piedalīsies. Es nezinu, bet tik un tā mums ir sabiedrotais, kas mums ļoti vajadzīgs.”
Apvienotās Karalistes vadītajos apvienotajos ekspedīcijas spēkos jau piedalās Zviedrija un Somija, kā arī Latvija un citas Ziemeļeiropas valstis.
🌎🤝 Apvienotos ekspedīcijas spēkus veido 10 līdzīgi domājošas valstis, kas strādā kopā, lai stiprinātu Eiropas drošību #ar mani 🇩🇰🇪🇫🇮🇸🇱🇻🇱🇳🇱🇳🇴🇸🇪🇬🇧 pic.twitter.com/Lgac2LQ7sA
– Apvienoto spēku pastāvīgais štābs Apvienotajā Karalistē (SJFHQ_UK) 2022. gada 30. jūnijs
Somija un Zviedrija ilgu laiku bija atturīgas pret iestāšanos NATO, taču Krievijas karš Ukrainā pamudināja abas valstis virzīties uz priekšu, lai pievienotos aliansei. Viņi, iespējams, ātri kļūs par pilntiesīgiem locekļiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
