Sabiedrības uzmanību jau ir pievērsuši vairāki gadījumi. Daugavpilī notika sēde par divu skolu apvienošanu. Aleksnijas novadā piecām skolām draud slēgšana. Skrundā no vidusskolas pakāpes var iztikt, savukārt Kuldīgas novadā jau nolemts slēgt vienu skolu.
Šie lēmumi ir loģiski, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) konsultante kultūras un izglītības jautājumos Ināra Dondore.
“Šobrīd, īpaši, kad ir iekļautas vai apvienotas vairākas pašvaldības, jautājums atkal ir kļuvis aktuālāks. Šis skolu tīkls ir jāskata plašākā kontekstā, proti, kā veidot skolu tīkla stratēģiju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, vecuma struktūru , kā arī Iedzīvotāju migrācijas plūsma.Primāri jāvērtē arī esošās izglītības iestādes, tostarp tehniskais nodrošinājums, infrastruktūra, pedagogu piedāvājums, pedagogu vecuma struktūra.”
Izglītības un zinātnes ministre Anita Mvenci sacīja, ka izmaiņas nav saistītas tikai ar reģionālo reformu.
“Sarunas un idejas, kas mums ir par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa maiņu, pieļauju, ir papildu impulss izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai. Organizējot skolu tīklu, pašvaldībai ir arī brīvi resursi, un, iespējams, 2010.gada 1.martā. pirmkārt, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, otrkārt, nodrošināt arī tās vajadzības, kurām vēl bieži nebija līdzekļu, [..]ministrs teica.
Latvijas Universitātes izglītības, psiholoģijas un mākslas profesors Andris Kangro sacīja, ka pašvaldību darbība ir pareiza.
“Mums ir pārāk daudz mazu skolu. [..] Jau 90. gadu vidū starptautiskajos pētījumos tika atzīmēts, ka mums bija daudz mazu skolu. Nu, tas ir dārgi, tas ir uz vietas, bet izglītība prasa naudu. Bet paskaties – kvalitāte šajās mazajās skolās ir vidēji.. Statistiski pētījumi ir parādījuši, ka tā nav tik augsta. Tas bija zemāks nekā lielajās skolās. Ja kļūsim par bagātāku valsti, tad, protams, varam atļauties vairāk un neuzbrukt mazajām skolām. [..] Bet, ja vienā klasē ir 5-7 skolēni [..] Skolotājiem algas nevar nodrošināt. Mazās pašvaldības savas skolas aizstāvēja saprātīgi. Tagad arī pašvaldības aizstāvēs savas skolas, bet pašvaldības būs lielākas.”
Viņš arī atzīmēja, ka notiekošais ir “loģisks process un nāks par labu visiem”: skolotāji spēj mācīt vairāk skolēnu, skolēnu, jo lielāks skaits ļauj skolai attīstīties.
Vienlaikus Kangars sacīja, ka skolas sasniegtie rezultāti ir vissvarīgākie, un, ja tie ir labi, mazākās skolas, kurās bērni sasniedz augstus rezultātus, nav jāreformē.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
