Vācijas centrālā banka dodas uz Baltiju / raksts

“Ciešā sadarbībā mēs redzam patiešām lielus ieguvumus,” pirms oficiālās atklāšanas ceremonijas 31. janvārī presei sacīja Bundesbank valdes loceklis Burkhards Balcs. “Mēs esam patiesi pārliecināti, ka tiešie personīgie kontakti starp centrālajām bankām veicina dialogu un arī savstarpējo sapratni, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi mūsu kopīgajos centienos aizsargāt cenu stabilitāti.”

Bundesbanku tagad pārstāv Nikola Marcinko, kurš tiks iecelts par finanšu atašeju Vācijas vēstniecībā Rīgā uz sākotnējo trīs gadu termiņu, sākot no 2024. gada februāra. Viņš ziņos par ekonomikas un fiskālās politikas norisēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. un finansiālo stāvokli. Balcs skaidroja Marcinko misiju, piebilstot, ka “viņš arī strādās, lai stiprinātu uzticības attiecības starp Bundesbanku un Baltijas valstu centrālajām bankām un stiprinās savus kontaktus ar nacionālajām iestādēm un finanšu institūcijām uz vietas”.

Jauno centrālo banku pilsētā Mazās ģildes pasākumā sagaidīja Latvijas Centrālās bankas prezidents Martis Kazāks, kurš uzsvēra Latvijas Bankas un Vācijas centrālās bankas ilgās un “ļoti īpašās” attiecības. “Esam priecīgi, ka esat šeit, un ceram, ka mūsu sadarbība būs ļoti auglīga,” savā runā sveica Marcinko, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas centrālo banku prezidenta vietnieki Ulu Kasiks un Asta Kunijoši. .

Pats Marcinko bija gandarīts par augstā līmeņa uzņemšanu Rīgā. “Es jūtos ļoti saviļņots,” viņš teica LSM inaugurācijas kuluāros, piebilstot, ka viņam bija personīga interese par šo darbu pēc dažādiem amatiem Bundesbankā un darba Vācijas Finanšu ministrijā. “Šeit pastāv cieša saikne starp Bundesbanku un centrālajām bankām. Bieži vien ne visur, bet bieži vien mēs piekrītam un mums ir vienāds viedoklis. Tas vienkārši ir lielisks pamats turpmākai komunikācijai.”

Cieša sadarbība pagātnē un tagadnē

Uzstājoties vairākiem finanšu un banku sektora profesionāļiem, parlamentāriešiem un diplomātiskā korpusa darbiniekiem, Kazačs norādīja uz Bundesbankas nozīmīgo lomu galvenās monetārās iestādes izveidē un veidošanā Latvijā.

“Atgūstot neatkarību 1990.gadā, Latvija sākotnēji veidoja Latvijas Banku pēc Vācijas Bundesbankas shēmas, īpaši attiecībā uz mums ļoti tuvu ideju par centrālās bankas neatkarību.”

Bundesbanka jau gadu desmitiem tiek uzskatīta par nacionālo simbolu Vācijā, kas apliecina savu neatkarību sadursmēs ar daudziem kancleriem un finanšu ministriem par monetāro politiku. Sekojot stingrai un dziļai stabilitātes kultūrai, tā spēlēja spēcīgas valūtas garanta lomu un bija institūcija, kurai Eiropas lielākās ekonomikas iedzīvotāji uzticējās vairāk nekā jebkurai citai valstij. Eiropas Savienības prezidents Žaks Delors 1992. gadā slaveni ironizēja: “Ne visi vācieši tic Dievam, bet viņi visi tic Bundesbankai.”

Vēlāk situācija mainījās līdz ar eiro kā vienotas Eiropas valūtas ieviešanu 1999. gada janvārī. Kopš tā laika monetāro politiku ir noteikusi Eiropas Centrālā banka (ECB), un tagad Bundesbankai ir tikai viena balss no daudzām. ir dzirdēta balss. Svarīga loma Eiropas galvenās bankas kursa noteikšanā. Pildot savu eiro sargātājas lomu, ECB šobrīd cīnās, lai ierobežotu straujo inflāciju un sasniegtu savu galveno mērķi — saglabāt cenu stabilitāti eirozonā.

“Šobrīd ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi eirozonas ekonomikas un finanšu norisēm un izdarīt pareizos secinājumus. Pieredzes apmaiņa starp centrālajām bankām veido būtisku pamatu tam,” savā runā Rīgā sacīja Beilss, piebilstot, ka svarīgs. Un arī iemesls, kāpēc Vācijas Centrālā banka spēra soli nosūtot pārstāvi uz Baltijas valstīm.

“Regulārs dialogs vairo savstarpējo sapratni un ļauj mums tuvināties mūsu kopīgajam mērķim aizsargāt cenu stabilitāti,” viņš teica.

Igaunija, Latvija un Lietuva bieži tiek uzskatītas par līdzīgi domājošiem Vācijas sabiedrotajiem un tās konservatīvo un vanagu pieeju fiskālajai un monetārajai politikai. Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā visi ir ievērojuši saprātīgu un piesardzīgu politiku, kas koncentrējās uz formālu līdzsvarota budžeta pieņemšanu un zemu valsts parādu. Tas viņiem ļāva pievienoties eiro, kas tagad ir kopējā valūta visās Baltijas valstīs. Lietuva bija pēdējā no trim valstīm, kas ieviesa eiro 2019. gadā, pēc tam, kad Igaunija to izdarīja 2011. gadā, un Latvija sekoja piemēram 2014. gada janvārī.

Svarīgs solis ekonomiski un politiski

Vācijas vēstnieks Kristians Helds to nosauca par “aizraujošu un iedvesmojošu jaunu skatījumu uz Vācijas un Baltijas attiecībām” un atzinīgi novērtēja Bundesbankas lēmumu. “Ar šo jauno amatu Baltijas valstis būs ļoti ekskluzīvā Vācijas vēstniecību klubā visā pasaulē, lai uzņemtu Bundesbankas pārstāvi. Tas ir arī skaidrs signāls šajos Eiropai un Eirosistēmai grūtajos laikos, uz ko mēs cenšamies stiprināt sadarbību,” sacīja viessūtnis.Abu mūsu valstu ekonomiskās un institucionālās attiecības.

Jaunais pārstāvis Rīgā ir daļa no Vācijas Centrālās bankas Globālais tīkls ar 16 pārstāvniecībām un pārstāvji, kas strādā Vācijas vēstniecībās un ģenerālkonsulātos lielākajos finanšu centros.

“Ir tādas pilsētas kā Roma, Sanpaulu, Mumbaja, Madride un tagad arī Baltijas valstis. Tas ir brīnišķīgi,” apsveikuma runā sacīja Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradins, Bundesbank pārstāvja iecelšanu Rīgā raksturojot kā “svarīgu soli. lai Baltijas valstu ekonomika Vācijā būtu saprotamāka.” “.

Uzsverot pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un karu, ko Krievija vērš pret Ukrainu, Ašeradins sacīja, ka Bundesbankas soli uzskata par “lielisku solidaritātes aktu” un vienotības un kopības zīmi. Līdzīgā veidā trīs Baltijas reģiona centrālo banku pārstāvji savās uzrunās uzsvēra sadarbības stiprināšanas nozīmi, lai stiprinātu ekonomisko partnerību un veidotu lielāku noturību, lai stātos pretī kopējiem izaicinājumiem.

“Apstākļi, kādos mēs šodien esam pulcējušies, protams, ir ļoti īpaši, un tos var raksturot ar vienu īsu vācu vārdu. Vācu vārds ir ZeytinundiKazaks atzīmēja, atsaucoties uz slaveno izteicienu, kas tulkojumā nozīmē “pagrieziena punkts” vai “pagrieziena punkts”. Vācijas kanclers Olafs Šulcs to neaizmirstami izmantoja pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai un radīja kvalitatīvas pārmaiņas Vācijas ārpolitikā un drošības politikā.

“Arī Zeitenwende mūsos apņemas veidot jaunu biznesa modeli, kas principiāli atdalās no Krievijas. Šis modelis stiprinās mūsu suverenitāti un labklājību,” sacīja Latvijas Centrālās bankas vadītājs.

“Pirms Krievijas vērienīgā kara Ukrainā mēs Latvijā uzzinājām, ka finanšu plūsmu apkalpošana uz Krieviju un no tās ir toksiska un, plašākā nozīmē, ka biznesa modelis, kas veido tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, ir ilūzija.”

Bundesbanka, bet ne Vācijas banka

Bundesbankas un tās pārstāvja ienākšana radījusi lielas cerības, ka citi Vācijas finanšu pakalpojumu un banku sektora spēlētāji paplašināsies uz Baltiju un sāks darboties šajā reģionā. Vēlme un cerības uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas galvenā tirdzniecības partnera komercbanku un kredītiestāžu ienākšanu tirgū nepārprotami tika paustas dažās atklāšanas ceremonijas apsveikuma runās un īpašās sarunās.

Vācu bankas iepriekš darbojās Baltijas valstīs, taču pašlaik neviena no tām neatrodas Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas tirgos – par lielu satraukumu daudziem uzņēmējiem un politikas veidotājiem.

“Mēs pie tā strādājam, un ceram, ka arī šajā jomā būs vērojama attīstība,” LSM sacīja Baltijas Vācijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) izpilddirektors Florians Šrēders, piebilstot, ka ir ” pieaugošo Vācijas investoru interesi par Baltiju.

Jautāts, vai tas attiecas uz komercbankām, Šrēders atbildēja: “Ja reālajā ekonomikā ir vērojams investīciju un saistību pieaugums, tas ir jāatbalsta arī no finansiālās puses. Tas ir spogulis, tāpēc es ceru, ka šajā jomā redzēsim dažus jaunumus. arī apgabalā.”
Pilns uzslavas par Bundesbankas iesaistīšanos reģionā. “Manuprāt, tas ir nozīmīgs signāls stabilitātei un sadarbības padziļināšanai un saistībām ar Baltijas valstīm.”