Ungārija bloķē 50 miljardu eiro ES finansējumu Ukrainai

Ungārija ir bloķējusi 50 miljardus eiro (55 miljardus ASV dolāru, 43 miljardus sterliņu mārciņu) ES palīdzībai Ukrainai — tikai dažas stundas pēc vienošanās par dalības sarunu sākšanu.

“Nakts maiņas kopsavilkums: veto par papildu līdzekļiem Ukrainai,” pēc ceturtdienas sarunām Briselē sacīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans.

Eiropas Savienības līderi paziņoja, ka sarunas par palīdzību atsāksies nākamā gada sākumā.

Ukraina lielā mērā paļaujas uz finansējumu no Eiropas Savienības un ASV, jo tā turpina cīnīties pret okupācijas Krievijas spēkiem.

Ungārija, kas uztur ciešas attiecības ar Krieviju, jau sen ir iebildusi pret Ukrainas dalību, taču nav uzlikusi veto šim solim.

Orbans uz brīdi pameta sarunu telpu, ko amatpersonas raksturoja kā konstruktīvu un iepriekš saskaņotu veidu, bet pārējie 26 līderi turpināja balsošanu.

Viņš piektdien Ungārijas valsts radio sacīja, ka astoņas stundas cīnījies, lai apturētu savus ES partnerus, taču nav spējis viņus pārliecināt. Viņš piebilda, ka Ukrainas ceļš uz dalību ES jebkurā gadījumā būs ilgs process, piebilstot, ka Budapeštas parlaments tomēr varētu to nepieļaut, ja to vēlētos.

Komentējot Orbana pretestību palīdzības sniegšanai, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute sacīja: “Mums vēl ir zināms laiks. Ukrainai tuvāko nedēļu laikā naudas nepietrūks.”

Viņš piebilda: “Mēs esam vienojušies ar 26 valstīm.” “Viktors Orbans, Ungārija, vēl nav spējis to izdarīt. Esmu diezgan pārliecināts, ka mēs varam panākt vienošanos nākamā gada sākumā. Mēs domājam par janvāra beigām.”

Preses konferencē piektdienas agrās stundās Mišels apstiprināja, ka visi ES līderi, izņemot vienu, ir piekrituši palīdzības paketei un plašākiem bloka budžeta priekšlikumiem – lai gan Zviedrijai vēl ir jākonsultējas ar savu parlamentu.

“Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamā gada sākumā un mēģināsim panākt vienprātību,” viņš teica.

Aizdevumi un dotācijas bija paredzēti, lai saglabātu valsts labklājību, palīdzot finansēt sabiedriskos pakalpojumus, algas un pensijas.

Ukrainas pretuzbrukums Krievijas okupācijas spēkiem ir apstājies līdz ar ziemas iestāšanos, un pastāv bažas, ka krievi vienkārši pārspēs Ukrainu.

Zelenskis pauda prieku par Eiropas Savienības paziņojumu par dalību Eiropas Savienībā. “Šī ir Ukrainas uzvara. Uzvara visai Eiropai. Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina,” viņš rakstīja ierakstā X.

Ukrainas politiķe Kira Rudika pēc ziņām par dalības ES sarunām piebilda, ka “mēs esam patiesi priecīgi”, sakot, ka tās liecina, ka “Ukrainai šobrīd ir nākotne”.

Taču viņa sacīja, ka sajūta tagad ir “rūgti salda” finansējuma iesaldēšanas dēļ, ko viņa raksturoja kā “milzīgu vilšanos”. “Nav iespējams veidot Eiropas nākotni bez uzvaras karā,” viņa sacīja BBC.

Šīs nedēļas sākumā kāda augsta Ukrainas amatpersona BBC sacīja, ka sarunas par dalību ES pašlaik ir svarīgākas par 50 miljardiem eiro vēstījuma dēļ, ko tās sūta gan Ukrainas tautai, gan Vladimiram Putinam.

Kijevā valda zināma pārliecība, ka Brisele spēs atrast veidu, kā novirzīt jaunu ekonomisko naudu, vai nu ar āķi, vai ar viltu.

Ukraina un kaimiņvalsts Moldova iesniedza pieteikumu dalībai ES pēc tam, kad Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Abām valstīm tika piešķirts kandidātvalsts statuss pagājušā gada jūnijā, savukārt Gruzija toreiz tika apieta.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacīja, ka ir liels gods dalīties ar Ukrainu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. “Mēs šodien nebūtu šeit bez Ukrainas drosmīgās pretestības pret Krievijas brutālo iebrukumu,” viņa rakstīja.

Šī gada sākumā Moldova apgalvoja, ka Krievija cenšas sagrābt varu Kišiņevā.

Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības “vēsturisko” soli, lai sāktu iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, nosaucot to par “izšķirošu soli ceļā uz to eiroatlantisko centienu īstenošanu”.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzslavēja savus kolēģus par “stingru atbalsta signālu”, piebilstot, ka ir skaidrs, ka Ukraina un Moldova pieder “Eiropas ģimenei”. Kāds diplomāts samitā sacīja, ka tā bija Šulca ideja, lai Orbans atstātu telpu, lai varētu notikt balsošana.

Ungārijas līderis vēlāk distancējās no saviem kolēģiem ar videoziņu Facebook: “Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ir slikts lēmums. Ungārija nevēlas piedalīties šajā sliktajā lēmumā.”

Orbans arī sacīja, ka Ukrainai nevajadzētu saņemt ievērojamus līdzekļus no ES, jo tā neietilpst blokā.

Iepriekš ceturtdien prezidents Putins ņirgājās par Ukrainu un apgalvoja, ka Rietumu atbalsts izsīkst: “Atvainojiet par vulgaritāti, bet viss tiek dots kā bezmaksas dāvana. Taču šīs bezmaksas dāvanas kādā brīdī var beigties.”

Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā var ilgt gadiem, tāpēc ceturtdienas lēmums negarantēs Ukrainas dalību.

Kandidātvalstīm, lai pievienotos Eiropas Savienībai, ir jāveic virkne reformu, lai ievērotu kritērijus, sākot no tiesiskuma un beidzot ar ekonomiku, lai gan ES izpildvara jau ir uzslavējusi Ukrainu par vairāk nekā 90% no līdz šim šajā jomā veiktajiem pasākumiem. tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā.

Bez Ungārijas ir arī citas valstis, kas skeptiski vērtē Eiropas Savienības paplašināšanu ārpus pašreizējām 27 valstīm.

Runas par paplašināšanos bieži nāk līdzās atjaunotiem priekšlikumiem visaptverošai bloka reformai, kas bieži vien ir nepraktiski daudz mazāk svarīgos jautājumos.

Taču tas joprojām ir morāles pacēlājs, un tas notiek tieši laikā, kad Ukrainā iestājas otrā ziema pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma, un karš Tuvajos Austrumos pievērš pasaules uzmanību citur.