Atrodiet mīnas atomelektrostacijā
ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka tās novērotāji Krievijas okupētajā Zaporožjes atomelektrostacijā ziņoja par kājnieku mīnu novērojumiem ap šo objektu, kamēr Ukrainas armija pēc 17 mēnešus ilga kara turpina pretuzbrukumu iesakņojušajiem Kremļa spēkiem.
Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka tās komanda uzraudzīja raktuves ierobežotā zonā, kas nav atļauta Ukrainas rūpnīcas darbiniekiem.
Aģentūra mīnu izvietošanu tieši neattiecināja uz krieviem, taču norādīja, ka tās ekspertiem teikts: “Tas ir militārs lēmums, un tas atrodas armijas kontrolētajā teritorijā.”
“Šādu sprāgstvielu klātbūtne objektā ir pretrunā SAEA drošības standartiem un kodoldrošības direktīvām un rada papildu psiholoģisku stresu stacijas personālam,” pirmdienas vakarā paziņoja aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Mariano Grosi.
Paziņojumā teikts, ka jebkura mīnu, kas atrodas tālu no stacijas un atrodas starp tās iekšējām un ārējām barjerām, detonācijai “nevajadzētu ietekmēt kodoldrošības un drošības sistēmas šajā vietā”.
Drona uzbrukums tika pārtverts
Ukrainas varas iestādes otrdien paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi Irānā ražotos bezpilota lidaparātus “Shahed”, ko Krievija naktī palaida virs Kijevas, kas ir sestais bezpilota lidaparātu uzbrukums galvaspilsētai šomēnes.
Kijevas reģionālās militārās administrācijas vadītājs Serhijs Popko sacīja, ka nav cietušo vai postījumu.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas patruļkuģis agrā otrdienas rītā iznīcinājis divus Ukrainas bezpilota lidaparātus, kuriem tas uzbruka Melnajā jūrā.
Tajā teikts, ka Krievijas Melnās jūras flotes patruļkuģa Sergejs Kotovs apkalpe uzbrukumā 370 kilometrus uz dienvidrietumiem no Sevastopoles Krimas ostas nav cietusi.
Savukārt Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka krievi pirmdienas vakarā uzbrukumā Kostjantiņivkai Doņeckas apgabala austrumos izmantojuši kasešu munīciju.
Raķetes nokrita uz atpūtas dīķi, nogalinot 10 gadus vecu zēnu un ievainojot vēl četrus bērnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem, paziņojis Doņeckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Pavlo Kiriļenko.
Pagarināja Krievijas militāro iesaukšanu
Krievijas parlamenta apakšpalāta otrdien apstiprināja likumprojektu, kas paredz pagarināt maksimālo vecumu iesaukšanai no 27 uz 30 gadiem, šķiet, ka šis solis ir daļa no Kremļa centieniem paplašināt militāro spēku kauju laikā Ukrainā.
Visiem krievu vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem šobrīd ir jādien militārajā dienestā viens gads, lai gan daudzi izvairās no iesaukšanas, izmantojot studentiem, hroniski slimiem cilvēkiem un citiem piešķirto atlikšanu.
Likumprojekts, ko otrdien ātri apstiprināja Pārstāvju palāta, vēl jāapstiprina Senātam un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.
Tas notiek laikā, kad Krievijas armija saskaras ar graujošu Ukrainas pretuzbrukumu vairākās frontes daļās, kas ir vairāk nekā 1000 kilometrus garas. To plaši uzskata par daļu no Krievijas varas iestāžu pasākumiem, lai paplašinātu savas rindas, jo kaujas Ukrainā turpinās jau 18. mēnesi.
Krievijas varasiestādes norāda, ka militārpersonas kaujās Ukrainā neizmanto iesaucamos, paļaujoties uz brīvprātīgajiem un rīcībai mobilizētajiem rezervistiem.
Atsevišķi Krievijas mediji gan ziņojuši, ka militāristi mēģina mudināt vai piespiest daudzus obligātā dienesta karavīrus parakstīt līgumus kā brīvprātīgajiem.
TV stacijas apspiešana
Krievijas Ģenerālprokuratūra otrdien pasludināja neatkarīgo telekanālu Dožd par nevēlamu organizāciju, turpinot valstī veiktās vērienīgās represijas pret medijiem un grupējumiem, kas tiek uzskatīti par draudiem Krievijas drošībai.
Šis apzīmējums aizliedz Dožd darboties Krievijā un pakļauj žurnālistus, darbiniekus un ziedotājus iespējamām krimināllietām.
Nereti pret Kremli kritizējošais Dožds savu darbību Krievijā slēdza neilgi pēc Ukrainas konflikta sākuma, vispirms pārceļoties uz Latviju un pēc tam uz Nīderlandi. Prokuratūra norādīja, ka DZD ir izplatījis ekstrēmistiskus materiālus un diskreditējis varas iestādes.
Aicinājums atjaunot graudu darījumu
Apvienoto Nāciju Organizācija brīdinājusi, ka pasaules neaizsargātākie cietīs, ja Krievija atteiksies atsākt starptautiski noslēgtu darījumu, kas ļautu vest graudus no Ukrainas Melnās jūras ostām. ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress pirmdien uzrunā Romā, atklājot trīs dienu pārtikas samitu, aicināja atjaunot vienošanos.
