Iesaistiet vēstniecības un maksājiet stipendijas
“Nepieciešamais skolotāju skaits ir 350-400, un es redzu, ka ar ļoti dažādiem instrumentiem mēs to varam panākt trīs gados,” sacīja ministrs.
Šakša pastāstīja, ka pērn no 668 skolām 320 skolās otrā svešvaloda bija krievu valoda. “Tas ir pietiekami liels skaitlis,” viņa teica. Angļu valodu, pirmo svešvalodu Latvijas skolās, māca 2659 skolotāji, krievu valodu – 1183, vācu – 562, franču – 88, spāņu – 26 un citas valodas māca mazāk skolotāju.
“Izaicinājums ir tāds, ka trīs gadu laikā otrā svešvaloda būs kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valodām, kas var būt arī norvēģu valoda,” piebilda ministrs.
lai to panāktu Mērķis ir sadarboties ar ārvalstu vēstniecībām un divi galvenie partneri būs Vācijas un Francijas vēstniecības.
“Vācijas vēstniecība sniegs arī finansiālu atbalstu, katru gadu ar Gētes institūta starpniecību apmācot 30 skolotājus, tātad 90 skolotājus trīs gadu laikā,” sacīja Šakša.
Turklāt daļa skolotāju tiks reabilitēta, un daļa no viņiem papildinās kvalifikāciju, maksājot mērķstipendijas 300 eiro apmērā.
Tāpat paredzēts, ka nepieciešamais skaits tiks sasniegts caur skolotāju apmācības projektu “Mācītspēks”, kur Ministre pastāstīja, ka 33 no 90 jaunajiem skolotājiem izvēlējušies valodu skolotāja profesiju.
Ministre arī viesa cerības, ka arī filoloģijas studenti papildus apgūs pasniedzēja kursu. Šāda iespēja pastāv līdz šim, bet tagad motīvs var būt stipendija un plašākas iespējas darba tirgū pēc studiju beigām.
Nāk arī citi ieteikumi. Piemēram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks Šeslavs Batņa aicināja izveidot pedagogu mobilitātes programmu.
“Ja rajonā būtu viens vai divi franču valodas skolotāji, bet iekšā 50 kilometru rādiusā ir skolas,kurām ir vajadzīgs šis skolotājs.Ir nepieciešams nodrošināt auto vai elektromobili,lai tās varētu pārvietoties pa šīm skolām. Tādai vajadzētu būt algai pilsētas skolā. Audzinātāja dosies uz apkaimes skolām. “Tā nav problēma,” viņš teica. Bata.
Ja ir pilnas slodzes darbs ar konkurētspējīgu atalgojumu, skolotāji, kas viņiem ir Iepriekš atteikušies no darba skolā, var arī atgriezties sistēmā, sacīja biedrs.
Viņš arī mudināja valsti finansiāli atbalstīt augstskolas starptautisko programmu īstenošanai.
Tikmēr Rīgas vicemērs Eduards Ratniks (NA) iesniedza ministrijā un atbildīgajā Saeimas komisijā priekšlikumu izvērtēt iespēju ļaut ārvalstu skolotājiem no ES valstīm piedāvāt skolās otro svešvalodu, vienlaikus atsakoties no obligātajām latviešu valodas prasmes pārbaudes prasībām. Viņš norādīja, ka “pasaule tuvojas un ir nepieciešams pamest krievvalodīgo vidi”.
Patois aicināja piedalīties arī vietējās pašvaldības, iespējams, Falcā, Daudzi bērni var gūt labumu no igauņu valodas apguves.
“Jāskatās stratēģiski Latvijas kartē, ko mēs varam darīt. Visdrīzāk izvēlaties Latgali, poļu vai lietuviešu valodu. Lieliski, ka varam darīt jebko, bet, ja tiek atlasītas piecas valodas, ir vieglāk,” sacīja Bata.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
