Valsts sekretārs Džeimss Kleverlijs arī brīdināja par Taivānu un Siņdzjanu, taču sacīja, ka valstīm ir jāsadarbojas ar Ķīnu, lai risinātu pasaulē aktuālākās problēmas.
Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs mudinājis Ķīnu būt pārredzamākai attiecībā uz to, ko viņš raksturoja kā “lielāko militāro spēku pieaugumu miera laika vēsturē”, brīdinot, ka slepenība par tās militārajām darbībām apdraud “traģisku kļūdainu aprēķinu”.
Visu savu inaugurācijas uzrunu Mansion House banketā Londonā viņš gudri veltīja Ķīnai, paužot savu viedokli par attiecībām, kuras jau sen atstāja tā dēvētais “zelta laikmets” bijušā premjerministra Deivida Kamerona vadībā.
Viņš vērīgi norādīja, ka laikā no 2014. līdz 2018. gadam Ķīna ir palaidusi ūdenī jaunus karakuģus, kas pārsniedza Lielbritānijas Karaliskā flotes aktīvās flotes kopējo tonnāžu, un ka tā veido militārās bāzes Dienvidķīnas jūrā un ārpus tās.
Viņš mudināja Ķīnu būt atklātākai par “doktrīnu un nodomiem, kas ir aiz tās militārās ekspansijas”.
“Pārredzamība noteikti ir ikviena interesēs, un slepenība var tikai palielināt traģiska kļūdaina aprēķina risku,” viņš teica.
Viņš arī brīdināja par iespējamām “katastrofālām” sekām, ko varētu radīt jebkurš konflikts Taivānā, pašpārvaldes salā, ko Pekina uzskata par strīdu.
Neviena valsts nevar pasargāt sevi no nokrišņiem. Attālums nenodrošinās aizsardzību pret šo katastrofālo triecienu pasaules ekonomikai — vismazāk, lai aizsargātu Ķīnu. Es nodrebinos, domājot par cilvēcisko un finansiālo postu, kas tam sekos.
“Ir obligāti, lai neviena no pusēm neveic vienpusējas darbības, lai mainītu status quo.”
Ķīna nav izslēgusi spēka pielietošanu, lai nodrošinātu apvienošanos, un šomēnes sarīkoja vairākas kara spēles pēc tam, kad Taivānas prezidents Tsai Ing-vens tikās ar Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju pieturā ASV.
Pekina uzskata Tsai, kurš pirmo reizi tika ievēlēts 2016. gadā, kā “separātistu”, kurš vēlas “neatkarību”. Tajā teikts, ka Taivānas iedzīvotājiem pašiem jāizlemj par savu nākotni.
Viņa arī asprātīgi pauda savu “riebumu” pret Ķīnas izturēšanos pret uiguriem Siņdzjanā, kur ANO pagājušajā gadā paziņoja, ka Pekina, iespējams, pastrādājusi noziegumus pret cilvēci.
Mēs neļausim ko [ha]Viņš teica, neiedziļinoties detaļās.
Vēstulē tika skarta arī Ķīnas atbilde uz Krievijas visaptverošo iebrukumu Ukrainā, asprātīgi atgādinot Pekinai, vienai no piecām veto tiesībām piederošajām Drošības padomes dalībvalstīm, par likumiem un pienākumiem, ko tā uzņēmās, iestājoties Apvienoto Nāciju Organizācijā.
“Mierīgai līdzāspastāvēšanai jāsākas ar pamatlikumu un institūciju ievērošanu, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, kas aizsargā katru valsti no iebrukuma,” viņš teica.
Runa ietvēra arī Ķīnas vēstures un civilizācijas “dziļuma un sarežģītības” atzīšanu, kā arī valsts panākumus 800 miljonu cilvēku izkļūšanā no nabadzības pēdējo 45 gadu laikā.
Viņš asprātīgi uzsvēra, ka nevar būt jauna aukstā kara un ka valstīm ir jāsadarbojas ar Ķīnu, lai panāktu progresu dažu lielāko izaicinājumu risināšanā, ar kuriem saskaras pasaule.
Viņš piebilda, ka Apvienotā Karaliste dubultos finansējumu valdības “Ķīnas kapacitātei” un plāno būvēt jaunu Lielbritānijas vēstniecību Pekinā ar Ķīnas apstiprinājumu.
“Mēs nedzīvojam distopiskā nulles summas pasaulē: viņu ieguvums ir mūsu ieguvums,” viņš teica. “Mums jāsaskaras ar neizbēgamo faktu, ka bez Ķīnas nevar atrisināt nevienu lielu globālu problēmu — no klimata pārmaiņām līdz pandēmijas novēršanai, no ekonomiskās nestabilitātes līdz kodolieroču izplatīšanai.”
