Biļešu tirdzniecība uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem paredz valsts budžeta ieņēmumus 7,5 miljonu eiro apmērā, liecina otrdien, 25.aprīlī, valdībā iesniegtais Kultūras ministrijas sagatavotais ziņojums.
Ņemot vērā, ka apstiprinātais svētku ieņēmumu plāns ir 4,7 miljoni eiro, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) ieņēmumi no svētkiem pieaugs par 2,7 miljoniem eiro, tāpat kā izdevumi.
LNKC liekos ieņēmumus novirzīs ar svētkiem saistītajiem izdevumiem.
Kultūras ministrijai būs jānodrošina, lai pēc 2023.gada XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem visas biļetes un visi gūtie ieņēmumi tiktu ieskaitīti valsts budžetā. Tas nodrošinās finanšu līdzekļu papildināšanu valsts budžeta programmai ārkārtas situācijām.
Latvijas valdība apstiprinājusi XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dievkalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumi ietver ieejas maksu un tirgus stendu vietu nomu ceremonijas norises vietā.
Svētku programma sastāv no 53 pasākumiem: 21 bezmaksas,
1 daļēji bezmaksas pasākums un 30 maksas pasākumi 31 vietā.
Biļešu cenrādis tika veidots, pamatojoties uz “nepieciešamību gūt valsts budžetam nepieciešamos ieņēmumus, apmaksāt dažādu pasākumu objektu izpēti, un pamatojoties uz dažādām tehniskām un tehniskām izmaksu tāmēm”.
Lai ikvienam interesentam piedāvātu iegādāties biļetes uz pasākumiem, biļešu cenas noteiktas no 5 līdz 100 eiro, pamatojoties uz katra pasākuma programmu un paredzamo biļešu pieprasījumu.
Lai nodrošinātu biļešu pieejamību, ģimenēm ar Latvijas Goda ģimenes apliecību un 3+ goda kartes īpašniekiem, 1., 2. un 3. līmeņa invalīdiem, kā arī politiski represētajām personām, uzrādot derīgu apliecību, tiek nodrošināta 10% atlaide ieejas biļetēm. sertifikāts.
Tirgū plānots laist 68% biļešu un tiks rezervētas 30% biļešu. Atlikušie 2% tiks rezervēti goda viesiem un dziesmu un deju svētku rīkotājiem. Ieejas biļetēm PVN netiek piemērots.
Lasi arī: Krievijas pilsoņu skaits Lietuvā turpina pieaugt
