Berlīne, 24. novembris. / TASS /. Berlīne izvēlēsies paplašināt sankcijas pret Baltkrieviju, ja Minska nemainīs savu politiku, teikts sociāldemokrātu, liberāļu un zaļo partiju trešdien panāktajā koalīcijas līgumā par nākamās Vācijas valdības izveidi.
“Mēs esam kopā ar Baltkrievijas tautu un atbalstām viņu vēlmi pēc pārvēlēšanas, demokrātijas, brīvības un likuma varas, kā arī aicinām bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos. Krievijas iejaukšanās par labu [Belarusian President Alexander] Lukašenko ir nepieņemams. Ja Lukašenko nemainīsies [his] politiku, mēs izvēlēsimies paplašināt ES sankcijas, lai bloķētu piekļuvi finansējumam,” teikts līgumā, un Vācijas laikraksts Welt publicēja pilnu tās tekstu.
Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Brankēvičs trešdien paziņoja, ka Eiropas Savienībai migrācijas krīzes dēļ nekavējoties pēc iespējas ātrāk jāpieņem piektā sankciju pakete pret Baltkrieviju un jāsāk gatavot sestā pakete. Viņš uzsvēra, ka ES jāturpina pielikt konkrētas pūles, lai nelegālie imigranti no Āzijas un Āfrikas, kas ieceļo Lietuvā, Latvijā un Polijā no Baltkrievijas teritorijas, tiktu repatriēti uz valstīm, no kurām viņi ieradušies, un tiktu pārtraukta viņu pārvietošana ar lidojumiem uz Baltkrieviju. . .
Migrantu krīze uz Baltkrievijas robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju, uz kuru migranti plūst kopš gada sākuma, 8.novembrī ātri izjuka. Vairāki tūkstoši bēgļu tuvojās Polijas robežai no Baltkrievijas un atteicās pamest teritoriju, kas noveda pie tās sabrukuma. Dzeloņstiepļu žogs un mēģinājums šķērsot Poliju. Pēdējā laikā migranti mēģinājuši šķērsot robežu grupās, kas sastāv no vairākiem desmitiem vai simtiem cilvēku. Lielāko daļu šo mēģinājumu izjauca Polijas dienesti. Eiropas Savienības valstis apsūdzēja Minsku par apzinātu krīzes eskalāciju un aicināja piemērot sankcijas. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja, ka par šo purvu ir atbildīgas pašas Rietumvalstis, jo šie cilvēki bēga no kara savās zemēs Rietumu naidīgās politikas dēļ, kas izraisīja haosu šajā pasaules daļā.
