Tikai viņa raža nav graudi, bet salmi, jo Jānis Pūcītis ir viens no retajiem salmu jumtu meistariem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kamēr viņa biznesa materiāli atrodas tepat Latvijā, lielākā daļa salmu ir Skodinavijas tirgum, padarot viņa prasmes par maz ticamu eksporta veiksmes stāstu.
Žāvēti ķekari [of stalks] Tie ir savākti šeit. Citi novāc labību, es novācu kātus,” stāsta Pūcītis.
Radio Latvija Pūcīti satika laukā, kur rudzi audzē bioloģiski. Dženisa vienojās ar rudzu saimnieku, ka viņš varētu dabūt sienu, bet graudi, protams, paliek zemniekam.
“Šeit ir bioloģiskais lauks. Kāda ir atšķirība? To var redzēt [the stalks] Ne tikai garums, tas ir garš. Tātad tiek atlasīti lauki, kuros atrodas garums. Jo garāks garums, jo labāk jumtam. Kāpēc es arī esmu biedrs? Tā kā šie kāti ir ļoti spēcīgi un arī izturīgi pret lūšanu, tāpēc mūsu senči uz jumtiem lika tikai bioloģiskus, dabiski audzētus salmus.
“Šīs senās rudzu šķirnes ir izturīgas un nodrošina jumtu uz mūža garantiju. Jā, un es esmu pateicīgs, ka Almony fermā ir zemnieki. Jūs visi zināt slaveno Almony maizi. Šī maize tiks cepta no šiem graudiem, jo pēc tam tīrīšana Es atdodu graudus īpašniekiem,” viņš stāsta.Uzņēmējs.
Vispirms labības nopļauj ar speciālu kombainu, kas arī sasien salmu kūļus.
Lai jumta segumam izmantotu salmu, ir svarīgi to pareizi nozāģēt, nesalauzt un nesabojāt. Pēc tam to žāvē uz lauka un pēc tam savāc. Nākamais posms ir kūtī, kur tiek šķirotas siena ķīpas. Šobrīd šis jumta materiāls ir ļoti pieprasīts Dānijā un Zviedrijā. Jānis Pūcītis jumiķu iemaņas apguva Zviedrijā.
“Kā jau daudziem latviešiem, arī man liktenis lika darba meklējumos doties uz citām valstīm. Izvēlējos Zviedriju. Sāku strādāt ar vecu amatnieku, kurš atjaunoja vecās ēkas un būves, lika niedru un salmu jumtus. Labi sastrādājāmies, bet skrējām problēmā, ka katastrofāli trūkst salmu jumta seguma materiāla. Tad es atcerējos, kur esmu dzimusi, ka ir tādas saimniecības, kas audzē rudzus ekoloģiski un bioloģiski. Un viņi labprāt piekrita sadarboties. Un tā es sapratu, ka jāiet ražošanā un ražot Salmu ķīpas jumtiem,” turpina Pūcītis.
Jānis Pūcītis, kurš ir arī Starptautiskās salmu asociācijas biedrs, stāsta, ka šobrīd arvien vairāk valstu domā par vidi un arī šie jumti kļūst populārāki.
“Pieskāriens nostāv 20-35 gadus. Pēc tam, kad jumts ir nolietots, to vienkārši noņem un iemet kompostā, un tas sadalās. Runājot par starptautiskajiem kolēģiem no Japānas, Japānas valdība ir sākusi daudz ieguldīt un nedara. izstrādāt niedru jumtus, kas kalpo ilgāk, Bet tieši no salmiem [roofs]. kas saistīti ar lauksaimniecību. Lai zemnieki audzē bioloģisko un ekoloģisku pārtiku, bet lai viņiem būtu papildu ienākumi, viņi pēc tam var paņemt no tiem salmiem, un tas ir labi gan celtniekiem, gan zemniekiem,” skaidro Potis.
Runājot par salmu jumtiem, jums var rasties jautājums, kā ir ar ugunsdrošību? Te, meistars stāsta, ir mīts, ka šie jumti ir ugunsbīstami.
“Varu teikt, ka ķīmiskie, plastmasas un modernie materiāli deg ātrāk un piesārņo vidi ar gāzēm, ko tie izdala. Tie ir kaitīgi, bet šie materiāli degot ir normāli. Tie nav uzliesmojoši. Nu, ziniet, cieši saspiests siena ķīpa – mēģini aizdedzināt. Nedeg,” Bet deg. Bet strādājam arī pie šīs ugunsdrošības uzlabošanas. Izmantojam stikla šķiedras audumu, kas iztur 1000 grādus. Liekam zem niedrēm vai salmiem. Ja deg jumts, nav pieļaujams iekļūt mājā, un, ja tas deg no mājas, nav pieļaujams iekļūt jumtā.
Pamatā Jāņa darinātās salmu ķīpas tiek eksportētas, taču viņš ļoti labprāt šo materiālu vairāk izmantotu Latvijā, tādējādi saglabājot šī amata prasmes.
“Eiropā esam palikuši tikai divi. Es esmu Latvijā, ražoju salmu ķīpas, un viens Zviedrijā un Anglijā ražo salmu kūļus jumtu apmalēm. Anglijā vēl ir daži salmi, bet šī profesija pazūd. Es, ar mana domāšana un praktiskums, gribas to atdzīvināt Un vispārināt un izveidot, lai šie jumti būtu arī turpmāk,” apgalvo Pūcītis.
Šobrīd saliktās siena ķīpas vēl tiek tīrītas, un pieprasījums pēc tām ir liels. Tās visas bija izpārdotas jau iepriekš.
“Visiem šiem salmu materiāliem jau ir pasūtījumi, tie ir jānotīra, un tie visi dosies uz Zviedriju. Man arī jāuzliek divi jumti. Pārējais nonāks maniem kolēģiem, kuriem arī jāuzliek salmu jumti,” atklāj. Pūcītis.
Taču arī ziemā Tečeres kungam nav laika atpūsties – šis ir laiks griezt niedres no aizsalušā Latvijas ezeru ledus.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
