Kanāda stiprina savu klātbūtni Latvijā, stiprina daudznacionālo brigādi globālā Ukrainas-Republikāņu kara laikā

Kanādas karavīrs no Skotijas Augstākā ezera pulka vada dzīvās uguns apmācības. | Foto: Kanādas armija

Vašingtona: Kanādas aizsardzības ministrs Viljams Blērs apspriedās ar ASV aizsardzības ministru Loidu Dž. Austin III pirmdien Pentagonā, un diskusijas bija vērstas uz Kanādas aizsardzības politikas atjaunināšanu. Šī politikas maiņa notiek, reaģējot uz globālajām izmaiņām, tostarp konfliktu Ukrainā un spriedzes saasināšanos Indo-Klusā okeāna reģionā.

Lai izpildītu savas NATO saistības, Kanāda plāno ievērojami palielināt militārās investīcijas. Šo investīciju mērķis būs uzlabot drošību Arktikā un Ziemeļamerikā, modernizēt ASV Gaisa aizsardzības pavēlniecību (NORAD), atbalstīt Ukrainu pret Krievijas agresiju un stiprināt NATO aizsardzības spējas. Kanādas aizsardzības ministrs Viljams Blērs sacīja: “Kanādai nav tuvāka drauga kā ASV. Mēs esam bijuši viens otram blakus labajos un grūtos laikos kā tuvi partneri aizsardzības un drošības jomā.”

Arktikas drošības stiprināšana un aizsardzības spēju uzlabošana

Blērs uzsvēra Arktikas aizsardzības nozīmi un Kanādas militārās klātbūtnes paplašināšanu Latvijā. Turklāt tiek plānots izveidot Kanādas vadītu daudznacionālu brigādi, Somijai un Zviedrijai potenciāli pievienojoties NATO, tādējādi uzlabojot drošību reģionā.

Kanādas valdības oficiālajā tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā teikts: “Mēs, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs un Kanādas nacionālās aizsardzības ministrs, atzīstam savas kopīgās intereses starptautiskā mierā un drošībā, apliecinot savu nelokāmo apņemšanos kopīgās vērtības, uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un starptautiskā sadarbība.

Paziņojumā turpinājās: “Uz Krievijas brutālā un nelegālā kara fona Ukrainā un, reaģējot uz Krievijas agresīvajām un destabilizējošajām darbībām, sabiedrotie 2022. gada samitā Madridē vienojās, ka ir jāizveido spēcīgāks, vairāku jomu un mērogojams spēks.” Atturēt un aizsargāties ar lielāku militāro klātbūtni Eiropā, īpaši gar NATO austrumu flangu.

Transformācijas process un militārā stiprināšana parāda NATO proaktīvo nostāju agresijas atturēšanā

Enhanced Forward Presence Battlegroup jeb eFP Battlegroup Latvijā ir viena no 8 NATO aizsardzības kaujas grupām, kas izveidotas, lai atturētu un aizsargātos pret agresiju. Sākoties būvniecības fāzei, Kanāda un tās sabiedrotie par prioritāti izvirza brigāžu būvniecības saskaņošanu ar infrastruktūras attīstību, nodrošinot operatīvo gatavību un efektivitāti.

READ  Rīga maina ar Krieviju saistītos ielu nosaukumus / Raksts

Paaugstinātās klātbūtnes brigāde Kanādas vadībā ziņos tieši MND štābam ziemeļos, uzlabojot koordināciju un komandstruktūru NATO aizsardzības ietvaros. Kanāda ir apliecinājusi savu apņemšanos Latvijas aizsardzībā, 2023.gada nogalē izvietojot Kanādas armijas tanku eskadru 15 kaujas tanku Leopard 2 sastāvā un personālu, pastiprinot kaujas grupas kaujas spējas. 2024.gada rudenī brigāde veiks pirmās NATO brigādes mācības un kaujas gatavības novērtējumu, demonstrējot gatavību efektīvi atturēt un reaģēt uz potenciālajiem draudiem.

Pastiprinātā priekšējās klātbūtnes kaujas grupa no Latvijas mehanizētās kājnieku brigādes pāriet uz Kanādas vadīto brigādi, nodrošinot raitu integrāciju un vadības struktūru. Brigādes pastiprināšanu plānots pabeigt līdz 2025.gadam, un Latvijā nepārtraukti tiks izvietots ievērojams Kanādas un daudznacionālo bruņoto spēku karavīru pieaugums, paaugstinot valsts aizsardzības gatavību un efektīvi atturot iespējamos draudus.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top