Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece un Rīgas Strada universitātes lektore Inga Selye promocijas darbam pētīja 40 000 latviešu tautas ticējumu un no tiem atlasīja aptuveni 2000, jo augi tika izmantoti dziedniecībā. Vīriešu cilvēki. Ir veikti arī praktiski eksperimenti, lai noskaidrotu, vai folklora iztur zinātnisku pārbaudi.
Kā radās ideja savā promocijas darbā pētīt latviešu uzskatus par ārstniecības augiem?
Augi man ir bijuši tuvi kopš bērnības, un, kad pienāca laiks izvēlēties doktora disertācijas tēmu, nejauši sastapu profesori Maju Dambrovu, kura jau bija domājusi pētīt latviešu tautas ticējumus no farmakoloģiskā viedokļa, bet praktiski neapņēmās. uz to. ideja tajā brīdī. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, Latvijā folkloras pētījumi no farmakoloģiskā viedokļa vēl nav veikti. Šī doma mani tik ļoti piesaistīja, ka sāku pētīt latviešu tautas ticējumus.
Kāds ir lielākais izaicinājums šī pētījuma veikšanā?
Bieži vien, kad es lasu par populāru uzskatu, es saprotu, ka tas ir par augu izcelsmes līdzekli, bet ne vienmēr varēju to uzreiz saistīt ar kādu konkrētu augu. Piemēram, pelašķam ir aptuveni 25 sinonīmi, kas sastopami latviešu tautas ticējumos. Izlasīju ap 40 000 Latvijā izplatītu uzskatu un atlasīju no tiem nepilnus 2000, kuros minēta augu izcelsmes līdzekļu lietošana cilvēku ārstēšanā un veselības uzlabošanā. Jāteic, ka latviešu tautas ticējumos minēto garšaugu skaits ir liels – 211. Pirmo gadu pavadīju, rakstot augus no tautas ticējumiem un apkopojot informāciju par to, kuras šo augu daļas tiek izmantotas un kā tās pagatavot. Pēc tam veicu arī praktiskus eksperimentus ar augiem.
Kādi ir jūsu galvenie secinājumi šajā promocijas darbā?
Interesanti, ka latviešu tautas ticējumos visvairāk minētais augs bija nevis kumelīte, kā tika uzskatīts iepriekš, bet gan pelašķi, kas pieminēti 90 reizes. Pēc tam sekoja kumelīte un sīpoli, kas man bija liels pārsteigums, bet izrādās, ka agrāk latvieši sīpolus izmantoja ceptā un vārītā veidā, piemēram, uz vārām un dažādu ādas slimību ārstēšanai.
Putnu ķiršiem ir ārstnieciskas īpašības Foto: AHK
Viens no Latvijas “lielvalsts” augiem, kas tiek uzsvērts arī tautas ticējumos, ir vērmeles, kas tagad ir netaisnīgi aizmirstas, jo augam ir daudz vērtīgu īpašību. Vēl viens pārsteigums par slavenāko populāros ticējumos minēto augu ir putnu ķiršu augs, kas minēts 40 reizes. Mūsdienās putnu ķiršus parasti pamanām tikai pavasarī, kad koks uzzied ar skaistiem un smaržīgiem ziediem, taču retais vēl zina, ka šim kokam piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības, kas palīdz pret gremošanas traucējumiem, kā arī ādas problēmām. Putnu ķirsis bija arī viens no augiem, ko izvēlējos eksperimentālajiem pētījumiem.
Ar kādām slimībām agrāk Latvijā slimoja visvairāk cilvēku?
Visbiežāk minēti kuņģa-zarnu trakta traucējumi, kam seko elpošanas traucējumi un ādas problēmas. Protams, jāpatur prātā, ka tradicionālā medicīna galvenokārt nodarbojās ar simptomu ārstēšanu, nevis slimības identificēšanu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka mūsdienās izplatītākās slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, vēzis un diabēts, populāros uzskatos tiek pieminētas reti. Vēzis ir minēts tikai vienā tautas uzskatā, un dzērvenes tika piedāvātas kā līdzeklis; Tomēr uz vienas pārliecības pamata nav īsti iespējams izdarīt padziļinātus secinājumus.
Ja runājam par savulaik izplatītākajiem ārstniecības augiem, kurus Latvijā lietoja gandrīz pret visām slimībām, tad var minēt kumelītes un bērzu. Tautas uzskatos minētos augu aizsardzības līdzekļus salīdzināju arī ar eiropas zāļu aģentūras botāniskajiem pētījumiem, kuros uz pētījumiem fiksēta augu izmantošana. Secinājums bija, ka tikai trešdaļa no latviešu ticējumos minēto augu ārstnieciskajām īpašībām ir apstiprinātas mūsdienu pētījumos. Taču tas var būt saistīts arī ar to, ka dažas augu īpašības vēl nav pietiekami izpētītas.
Vai varat pastāstīt par savu praktisko botānisko pētījumu?
Viens no augiem, kas ticis pakļauts padziļinātām praktiskām studijām, ir iepriekš minētais putnu ķirsis. Latvijas kosmētikas uzņēmums Silmachy, kas ražo ziepes, krēmus un šampūnus, ir izmantojis manā pētījumā iegūtās atziņas par putnu ķiršu ziedu ekstraktu un radījis jaunus kosmētikas produktus, jo putnu ķiršu ziedu ekstraktam piemīt pretiekaisuma, imunitāti stiprinoša un pat. pretnovecošanās īpašības.
Vēl viens augs, ko esmu pētījis, ir pelargonijs, īpaši tā sakņu ekstrakts. Mēs secinājām, ka tai ir laba pretiekaisuma iedarbība, kas ir īpaši izdevīga, ja to lieto periodontīta ārstēšanai. Tas bija atklājums, jo agrāk pelargonijs bija saistīts ar ziedu, kura lapas palīdzēja pret ausu sāpēm – arī mana vecmāmiņa to izmantoja šiem nolūkiem.
Kādas citas nākotnes iespējas redzat savam pētījumam?
Šis pētījums ir viens no soļiem, lai uzlabotu simtiem gadu vecas zināšanas, lai tās atbilstu mūsdienu standartiem. Mainās laiki, augu ekstraktu iegūšanas iespējas, tiek izstrādātas jaunas zāļu formas. Piemēram, ārstniecības augu ekstrakti mūsdienās tiek likti arī nanodaļiņās, kas pēc tam ļoti mērķtiecīgi nonāk cilvēka organismā tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Zinot, cik daudzveidīga bija augu izmantošana senatnē, ļauj veikt apjomīgus pētījumus mūsdienās, kā rezultātā tiek atklāti jauni augu izmantošanas veidi. Piemēram, mēs pētījām 9 savvaļas pavasara augu ķīmisko un bioloģisko sastāvu un to, kā tie mainās, kultivējot šos augus Vides risinājumu institūtam.
Rezultāti bija interesanti. Mēs, piemēram, secinājām, ka vienā augā, kad tas tika kultivēts, bija daudz vairāk alkaloīdu nekā tad, kad tas auga savvaļā. Tas var būt gan labi, gan slikti, atkarībā no sasniegtā rezultāta, taču kultivētajiem augiem vienmēr būs atšķirīgi ķīmiskie un bioloģiskie parametri nekā savvaļas augiem; Turklāt auga parametri arī atšķirtos atkarībā no tā, vai tas tika kultivēts dažus simtus kilometru ziemeļos, dienvidos, austrumos vai rietumos. Mūsdienās cilvēki ārstniecības nolūkos vāc ārstniecības augus biežāk, tomēr Baltijā šī tradīcija joprojām ir dzīva, un tās ir vērtīgas zināšanas, kuras ir pelnījušas pētīt no mūsdienu farmakoloģijas viedokļa.
Šis stāsts sākotnēji tika publicēts izdevumā Baltic Business Quarterly, ko publicēja Baltijas Vācijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Vairāk varat lasīt šeit: https://www.ahk-balt.org/lv/publikacijas/zurnals.
