Vācijas futbola kluba Schalke 04 līdzjutēji ceturtdien atklāja pieminekli, lai pieminētu vairāk nekā 500 ebreju deportāciju no vietējās apkaimes uz geto Rīgā pirms 80 gadiem.
Apmēram 20 līdzjutēju grupa, kas strādāja ar klubu, Gelzenkirhenes pilsētu, vietējiem vēsturniekiem un vietējo ebreju kopienu, vēlas pievērst uzmanību zvērībām, pieminēt to upurus un izcelt teroru, ko vācieši pastrādāja nacionālsociālisma laikā.
“Mums ir svarīgi radīt izpratni par to, kas tajā laikā notika šajā vietā, lai nodrošinātu, ka tas neatkārtojas,” sarunā ar ziņu aģentūru The Associated Press sacīja Schalke fane Inesa Kempkina.
1942. gada 27. janvāra sākumā nacisti mobilizēja vairāk nekā 500 savus ebreju biedrus piecu vagonu vilcienā uz austrumiem Gelzenkirhenes stacijā un aizveda viņus piecu dienu ceļojumā aukstos apstākļos vairāk nekā 1600 kilometru (1000 jūdžu) garumā uz geto. Rīgā, Latvijā, kuru tolaik bija okupējusi Vācija.
“Slepkavības sākās, tiklīdz tās ieradās,” savā tīmekļa vietnē saka Šalke. Klubs ziņo, ka aptuveni 450 no tiem, kas tajā dienā tika deportēti no Gelzenkirhenes, tika nogalināti pirms Otrā pasaules kara beigām.
Schalke fans Janks Retobers ziņu aģentūrai Associated Press stāstīja, ka nacisti uzdevuši vietējai ebreju kopienai sapulcināt savus biedrus “jaunai dzīvei austrumos”. Ebrejiem tika lūgts pagaidīt ārpus mājām ar savām mantām, pirms viņi tika savākti un sapulcināti Gelzenkirhenes centrālajā Wildenbruchplatz laukumā.
“Dažiem cilvēkiem tas šķita brīvprātīgi, jo viņi zināja, ka viņiem nav nākotnes Vācijā… Tā bija viņu vienīgā iespēja, varētu teikt,” sacīja Retobers, kurš sacīja, ka cilvēki bija spiesti gaidīt vairākas dienas, pirms izkāpt no vilciena. Viņš teica, ka, kad viņa aizgāja, bija “-27 grādi (mīnus 16,6 F)”.
Cietušo mantas tika paņemtas, kamēr viņi tika iesēdināti vilcienā.
Un tad, kad viņi sasniedza Rīgu, nacisti sāka nogalināt cilvēkus, ar kuriem viņi zināja, ka viņi nevar strādāt. Tātad viņi faktiski meklēja vājus vai vecus cilvēkus, kuri nebija tikuši līdz Rīgas geto. Ritubers teica.
Tie, kas tika uzskatīti par pietiekami piemērotiem darbam, tika nogādāti geto.
No turienes nacisti meklēja cilvēkus, kas varētu smagi strādāt. Tāpēc jau no paša sākuma viņi sāka atlasīt cilvēkus,” sacīja Retobers. Tā kalpoja par bāzi Vestfālenes ebrejiem. Viņi visi tika deportēti uz Rīgu un no turienes uz citām koncentrācijas nometnēm.
Bija arī citi vilcieni — uz Varšavas un Terēzenštates geto.
“Pēc tam, kad uzzinājām, ka no Gelzenkirhenes brauc nevis viens vilciens, bet trīs, bija skaidrs, ka mums ir jāuzzina vairāk par cilvēkiem šajā vietā un jāveic vairāk izpēte, lai saprastu, kas šeit notika,” sacīja Kempkins.
Vairāk nekā 350 no 1942. gada 27. janvārī deportētajiem ebrejiem bija no Gelzenkirhenes, un citi bija no tādām vietām kā Reklinghauzena, Boholta, Botropa, Kastropa-Ruksele, Datelna, Dorstena, Gladbeka, Halterna, Hertena, Vimpeka, Marla, Ludinghauzena un Minstere. . Kāpnes – visa Rūras reģiona daļa Vācijas rietumos.
Viens no pēdējiem izdzīvojušajiem bija Rolfs Abrahamsons, kurš runāja ar projekta dalībniekiem un dalījās ar mums savā pieredzē par masveida pārvietošanu. Ābrahamsons nomira decembrī.
Šalke sacīja, ka projektā iesaistītie fani jutās spiesti “padarīt redzamākas Gelzenkirhenes ebreju neizmērojamās ciešanas” pēc tam, kad viņi piedalījās kluba organizētā vizītē Aušvicas koncentrācijas nometnē.
Ceturtdien bija plānots lielāks piemiņas pasākums, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ tas tika pārcelts uz vēlāku datumu.
Ceturtdiena ir arī Starptautiskā holokausta piemiņas diena, Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadiena 1945. gada 27. janvārī.
___
Vairāk no AP futbola: https://apnews.com/hub/soccer un https://twitter.com/AP_Sports
___
Ciaran Fahey pakalpojumā Twitter: https://twitter.com/cfaheyAP
