Pudeļu dārzniece Anna Zell / Eseja

Tad pudeļu dārzs (Pudeles dārzs) Litenes ciemā, 200 kilometrus uz austrumiem no Rīgas, Anna Zīle ar nelielu cementa daudzumu un neskaitāmām pudelēm ir projektējusi un uzbūvējusi desmitiem mākslas instalāciju. Tagad apmeklētāji no visas pasaules pulcējas uz vietni, lai izbaudītu šo neparasto pieeju otrreizējai pārstrādei.

Kad Anna un viņas vīrs Martiks pirms 18 gadiem aizgāja pensijā un nopirka savu saimniecību, viņi atrada bēniņus pilnus ar bijušo iedzīvotāju pulētajām pudelēm. Tā vietā, lai tos aizvestu uz poligonu, viņi uzcēla vējtverus, ko kuģi pārcirstu.

Tad pirms astoņiem gadiem viņi īstenoja vēl vienu infrastruktūras projektu, pāri 4 hektārus plašā īpašuma purvainam stūrim uzcēla noblīvētu tiltu. Pēc tam sekoja dzirkstošās velosipēdu platformas, puķu dobes un dzīvnieku skulptūras.

“Ar nelielu iztēli debesis ir robeža!” Anna stara.

Vairākus objektus, tostarp mājas “Ziemassvētku eglīti” ar desmitiem zaļu pudeļu, elektriķis Martiuss pieslēdza elektrotīklam, radot satriecošu skatu pēc tumsas iestāšanās. Dienas laikā saules gaisma, kas spīd cauri stiklam, rada arī skaistus efektus. Viena no lauku mājas sienām ir izšūta ar pudelēm, kas peld, vējam peldot pār to atvērtajām virsmām.

Tālu no tā, ka Anna nav gulējusi uz lauriem, viņa nesen pabeidza savu darbu Pretestības gabals75 metrus garš labirints, kurā ir vairāk nekā 11 000 šampanieša pudeļu. Pudeles pēc populāra televīzijas raidījuma reportāžas par parku atsūtījuši gaviļnieki no visas Latvijas.

Anna pati nespiež daudz korķu.

“Godīgi sakot, es lietas vispār nepieskaros,” viņa atzīst. “Un, ja man bija viens piliens, tas bija kaut kas stiprāks, piemēram, brendijs. Nekad šampanietis.”

Tomēr bija skaidrs, ka tas bija mīlestības darbs. Tā kā Martišs ir kļuvis invalīds insulta dēļ, Anna veic visus rančo darbus, kā arī viņa divarpus gadus ir rakusi pamatus un miksējusi betonu labirintam. Savu apbrīnojamo enerģiju viņa saista fiziskās audzināšanas skolotājas un entuziasma amatieru sportistes karjerā.

“Iemesls, kāpēc 71 gadu vecā vecmāmiņa to visu var darīt, ir tāpēc, ka viņa visu mūžu ir vingrojusi,” viņa saka.

Šī aizraušanās ar dzīvi atspoguļojas šobrīd tapušajā darbā – olimpisko gredzenu kolekcijā, ko ieskauj pudelēs inkrustētas dažādu disciplīnu ilustrācijas.

Tā arī plāno izveidot muzeju, kurā izstādītu daudzās savdabīgās pudeles, ko apmeklētāji gadu gaitā ir ziedojuši. Viņas kolekcijā ir lielgabala lodes formā veidota “Sarkanās armijas” degvīna pudele, reta lokomotīvei līdzīgā Rīgas Melnā balzama kolba un miniatūrs motocikls, ko motobraucēju delegācija apdāvināja ar kaut ko spēcīgu.

Anna finansē visu celtniecību no pensijas un dažiem eiro, ko viņa paņem dārza ekskursijām. Tā kā muzejs iegūs kārtīgas mazmājiņas veidolu, būs nepieciešama celtnieka palīdzība. Tiek gaidīti ziedojumi šim projektam

Papildus tūristiem parkā ir notikušas arī desmitiem kāzu. godināts sievasmāteKā tradicionālas kāzu svinības Anna zem pudelēs pildītas arkas vada pārus, pildot solījumus, pēc tam dārzā vada spēles un rituālus.

Lai gan Covid krīzes dēļ apmeklētāju skaits ir samazinājies, daudzi joprojām apmeklē. Pēc Annas teiktā, Igaunijas televīzijas šovs Bottle Garden popularizēja kā vienu no labākajām apskates vietām Latvijā. Tik ļoti, ka kaimiņi jokodamies uzlika plāksnīti ar uzrakstu “Tas nav Pudeļu muzejs!” Sakarā ar lielu skaitu automašīnu, kas ir nepareizi novirzītas caur Google Maps.

Anna nepārprotami mīl cilvēkus, tostarp dažus svešiniekus, kuri ierodas nakts vidū, gaidot (un saņemot) ekskursiju. Tam pat ir mīksta vieta bērniem, kuri izsit atsevišķu pudeli. Jūs atceraties, kā viens jaunietis atbildēja uz sava tēva vairākkārtējiem pavēlēm beigt kāpt uz statujām: “Tu neklausi manu mammu, kad viņa tev saka, lai vannā nevajag urinēt, kāpēc gan man darīt to, ko viņa saka?”

Viņa pasmaida: “Es redzu prieku, ko tas viss sagādā apmeklētājiem, un es arī par to priecājos.”

Pastāstiet mums par kļūdu