Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien, 14.novembrī, paziņoja, ka Polija risina sarunas ar Lietuvu un Latviju par to, vai pieprasīt NATO 4.panta konsultācijas, lai apspriestu krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
Moraviki sacīja, ka NATO ir jāsper “konkrēti soļi”, lai atrisinātu migrantu krīzi pie Baltkrievijas robežas Polijas preses aģentūra.
“Nepietiek ar savu satraukuma publisku paušanu – mums tagad ir vajadzīgi konkrēti soļi un visas koalīcijas apņemšanās,” viņš piebilda.
Nedēļas nogalē tūkstošiem migrantu devās uz Baltkrieviju, cerot šķērsot Eiropas Savienību, taču tie bija iesprostoti pie robežas sasalšanas apstākļos, jo Polijas plākšņu apsargs novērsa neskaitāmus mēģinājumus pārkāpt robežas žogu.
Pierobežas zonā kopš septembra sākuma ir spēkā ārkārtas stāvoklis, un šajā apgabalā ir izvietoti tūkstošiem robežsargu, policistu un karavīru.
Tajā pašā laikā, šāvienu No robežas viņš atzīmēja, ka baltkrievu karavīri piedalījušies poļu karavīru apžilbināšanā, bet citi mēģinājuši demontēt pierobežas korpusa daļas.
Dažas reģiona valstis brīdināja, ka konfrontācija var pāraugt militārā konfliktā.
“Mēs apspriežam ar Latviju un īpaši Lietuvu par 4.panta aktivizēšanu,” sacīja Moraveckis.
“Šķiet, ka vajadzības ir arvien vairāk. Nepietiek ar to, ka publiski paužam bažas. Tagad ir vajadzīgi konkrēti soļi un visas alianses apņemšanās.”
4. pants aicina apspriesties par militāriem jautājumiem, ja “ir apdraudēta jebkuras puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.
4. pants līdz šim ir aktivizēts četras reizes, vienu reizi Turcija 2003. gada Irākas kara laikā, 2012. gada jūnijā pēc tam, kad Sīrija notrieca Turcijas militāro lidmašīnu, 2012. gada oktobrī pēc Sīrijas uzbrukumiem Turcijai un tās pretuzbrukumiem, kā arī februārī. 2020. gads pēc spriedzes pieauguma Uzbrukumā Sīrijas ziemeļrietumos.
Latvija, Lietuva un Polija 2014.gada martā sasauca 4.panta sanāksmi, reaģējot uz Krimas krīzi, taču raksts netika aktivizēts.
NATO avoti ziņo, ka drošības situācija uz to robežām saskaņā ar alianses 4. pantu varētu tikt apspriesta viņu nākamajā ministru sanāksmē decembra sākumā.
Pirmdien, 8. novembrī, NATO brīdināja Baltkrieviju no bēgļu izmantošanas pret militāro aliansi.
Tikai nesen alianse ir saasinājusi savu stratēģiju, lai aizsargātos pret potenciālu hibrīduzbrukumu.
“Nav šaubu, ka tas ir aizgājis pārāk tālu,” sacīja Moraveki.
Moraveckis teica Durvis Ka ES līderi apspriedīs turpmākās sankcijas pret Baltkrieviju, tostarp pilnīgu robežu slēgšanu.
Mēs jau zinām, ka, lai apturētu Baltkrievijas režīmu, ar vārdiem vien nepietiek. Mēs apzināmies stingrāku sankciju nepieciešamību,” viņš sacīja, piebilstot, ka sazinās ar ES līderiem un cieši sadarbojas ar Lietuvas un Latvijas premjerministriem.
Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels sacīja, ka bloks pirmdien paplašinās sankcijas pret Baltkrieviju, iekļaujot tajā aviokompānijas un ceļojumu aģentūras, kuras, domājams, ir iesaistītas migrantu pārvadāšanā.
Moraveckis sacīja, ka Eiropas Savienībai kopīgi jāfinansē robežmūris.
Vienlaikus Lietuvas Nacionālās aizsardzības padome (VGT) ir vienojusies par kritērijiem, kas liktu valstij meklēt NATO palīdzību, lai tiktu galā ar, pēc tās teiktā, Baltkrievijas “hibrīdo agresiju”, lēmums pieņemts vienbalsīgi visu valstu līderu starpā. .
Nacionālās aizsardzības padomes sastāvā ir Lietuvas prezidents, premjerministrs, parlamenta Seima priekšsēdētājs, aizsardzības ministrs un armijas komandieris.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sestdien runāja ar Polijas ārlietu ministru Zbigņevu Rauu un sacīja, ka Baltkrievijas rīcība apdraud reģionālo drošību un novērš uzmanību no Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā, norādīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.
“Sekretārs Blinkens atkārtoti apstiprināja ASV atbalstu Polijai, saskaroties ar Lukašenko režīma absurdo neaizsargāto migrantu ekspluatāciju,” teikts Praisa svētdienas paziņojumā.
“Lukašenko režīma darbības apdraud drošību, noved pie šķelšanās un ir paredzētas, lai novērstu uzmanību no Krievijas aktivitātēm uz robežas ar Ukrainu,” piebilda Praisa.
Blinkens pagājušajā nedēļā brīdināja par Krievijas karaspēka pārvietošanos Ukrainas tuvumā un brīdināja Maskavu pret iebrukumu, piemēram, Krimas sagrābšanu pirms septiņiem gadiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, galvenais Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko atbalstītājs, paziņojis, ka Krievija ir gatava palīdzēt atrisināt krīzi, svētdien vēsta RIA, atsaucoties uz interviju valsts telekanālam.
[Edited by Alice Taylor]
