Lielā korālā sinagoga, in Rīga bija milzīga ēka. Tā celtniecība tika pabeigta 1871. gadā, un tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām sinagogām pilsētā. To skumji nodedzināja 1941. gada 4. jūlijā, tikai trīs dienas pēc nacistu okupācijas sākuma Latvijā.
Pēc iebrukuma Latvijā nacistu spēki uzsāka Latvijas ebreju represiju un masu slepkavību programmu. Latvijas ebreji tika atdalīti no pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, izspiesti no mājām un ieslodzīti pilsētas geto. Vairāku mēnešu laikā pēc nacistu okupācijas valstī lielākajā daļā Latvijas pilsētu ebreju iedzīvotāji tika pilnībā iznīcināti. Laikā no 1941. līdz 1945. gadam tika noslepkavoti ap 70 000 Latvijas ebreju un ap 20 000 ebreju tika deportēti uz Latviju no dažādām citām Eiropas valstīm.
Vietējā policija Viktora Arragesa vadībā 4. jūlijā pēc iebrucēju nacistu pavēles sinagogu nodedzināja. Ēkas mēbeles tika aplietas ar degvielu un pēc tam aizdedzinātas, savukārt ebreju iedzīvotāji tika ieslēgti iekšā, lai neļautu viņiem izbēgt no degošās ēkas. Visā pilsētā tika nodedzinātas arī citas sinagogas, kā rezultātā gāja bojā vairāk nekā 400 ebreju.
1988. gadā ebreju kopiena novietoja piemiņas zīmi Lielās horālās sinagogas vietā. 1993. gadā virs senās sinagogas izraktajām atliekām tika uzstādīts memoriāls. Vietās, kur stāvēja sākotnējās sienas, tika izveidotas simboliskas sienas, pēc tam inkrustētas ar tur esošās oriģinālās ēkas daļām. Šīs sākotnējās ēkas daļas tika atklātas rakšanas laikā.
