Latvijā inovāciju attīstība lielā mērā ir atkarīga no ES fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2014-2020) inovāciju atbalstam Latvijā tika izlietots 681 miljons eiro kopīgā publiskā finansējuma, tomēr Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014-2020 izvirzītie mērķi – konkurētspējas uzlabošana. un uzņēmumu produktivitāte – Nav sasniegts.
Pārskatā secināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas aktivitātes politikas plānošanā bija nepietiekamas, lai būtiski ietekmētu šos mērķus, un iepriekš konstatētās problēmas palika nenovērstas.
Tas arī draud nesasniegt 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēto ekonomikas attīstību, kad inovāciju atbalstam tika atvēlēts 721 miljons eiro.
Recenzenti norāda, ka, piemēram, zinātnisko institūciju un tirgotāju sadarbības atbalstīšana, jaunu produktu izstrāde līdz prototipam, zinātniskā personāla atbalsts, tehnoloģiju pārneses atbalstīšana, starptautisko pētījumu veicināšana u.c., ir solis pareizajā virzienā. .
Tomēr, neaizpildot robus, kur jautājumi nav prioritāri, plānotie atbalsta pasākumu rādītāji ir vāji saistīti ar politikas mērķiem, un mēs, Latvija, riskējam nesasniegt inovāciju attīstību plānotajā vai ekonomiskās attīstības mērķu apjomā.
Pārskatā atzīmēts, ka gan iepriekšējā ES fondu periodā, gan turpmākajā periodā līdz 2027.gadam ministriju plānošanas dokumentos “galvenās inovācijas attīstību kavējošās problēmas paliek nemainīgas”.
Valsts kontrole uzskata, ka atbildīgajām ministrijām būtu savlaicīgi un kvalitatīvi jāizstrādā noteikumi ES fondu finansēto pasākumu īstenošanai, lai neradītu traucējumus zinātnisko institūciju un institūciju atbalsta pasākumos, kā arī kopumā mazinātu atkarību no ES. līdzekļus.
“Investīcijām pētniecībā un attīstībā Latvijā 2027.gadā vajadzētu pieaugt un sasniegt 1,5% no IKP, tomēr, nenovēršot pārskatā konstatētās nepilnības inovāciju attīstības politikas plānošanā un īstenošanā, finansējuma apjoma palielināšana vien negarantēs investīcijas,” teica VK valdes locekle Ines.Kalvāna: “Labāki rezultāti – paaugstināta produktivitāte, konkurētspēja vai eksportspēja un ar to saistītais iedzīvotāju labklājības pieaugums.”
“Aicinājām Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju turpināt sadarbību un pilnveidot politikas plānošanu, izstrādājot un ieviešot jaunu ieviešanas uzraudzības sistēmu, un vairāk domāt ne tikai par inovāciju atbalsta pasākumu ieviešanas uzlabošanu, bet arī par izvērtējot rezultātus, lai skaidri redzētu investīciju ietekmi,” sacīja Ines Kalvans.Attīstīt valsts ekonomiku, sabiedrību un inovatīvu projektu kopienu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
