Pieaugošās spriedzes apstākļos Zviedrija pievienojas NATO brigādei Latvijā

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons apstiprināja savas valsts nodomu pievienoties Kanādas vadītajai NATO brigādei Latvijā. Šis lēmums ir lielas pārmaiņas Zviedrijai, kura pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir saglabājusi neitralitāti gadu desmitiem ilgi.

Zviedrijas saistības NATO

Zviedrijas lūgums iestāties NATO ir reakcija uz pieaugošo spriedzi Austrumeiropā. Valsts plāno koalīcijā pievienot minibataljonu, kurā parasti ir līdz tūkstotim karavīru. Tomēr Zviedrijas apņemšanās ietvers aptuveni 800 karavīru, kurus pastiprinās bruņumašīnas, lai tie kalpotu kā frontes aizsardzības līnija pret jebkādu iespējamo Krievijas sauszemes iebrukumu.

NATO pieaugošā klātbūtne Austrumeiropā

NATO aktīvi strādā, lai palielinātu savas kaujas grupas Austrumeiropā līdz brigādes lieluma spēkiem no 3000 līdz 5000 karavīru. Latvijas grupu vadošā Kanāda plāno pastiprināt savus spēkus ar tanku eskadriļu Leopard 2 un paredz līdz 2026.gadam dubultot savus spēkus.

Latvijas atbildes reakcija un Zviedrijas aizsardzības izdevumi

Latvijas aizsardzības ministrs pauda atzinību par Zviedrijas lēmumu, uzskatot to par nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā drošībā. Atbilstoši savām saistībām NATO, Zviedrija plāno līdz 2024. gadam dubultot savus aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu NATO IKP mērķi 2% apmērā.

Apstiprinājums no Turcijas un Ungārijas

Zviedrijas piedāvājums NATO ir saņēmis nosacītu Turcijas apstiprinājumu, saistot to ar ieroču darījumiem ar ASV un Ungārijas apstiprinājumu, taču tas joprojām tiek gaidīts. Abām valstīm ir jādod zaļā gaisma Zviedrijai pievienoties dalībai, lai Zviedrija varētu virzīties uz priekšu ar šo dalību. Lai risinātu Turcijas izvirzītās bažas par drošību, Zviedrija veica izmaiņas tiesību aktos, tostarp ieviesa pretterorisma likumus un muitas pasākumus.