Kāpēc nodokļu parādnieki var uzvarēt valsts iepirkumos Latvijā? /stāvoklis

Finanšu ministrija (FM) to cer labot, ieviešot izmaiņas likumā, lai iepirkumu komisiju vērtēšanā savu lomu ieņemtu arī jaunā nodokļu maksātāju klasifikācija.

Pusmiljons eiro nodokļu parāds pēc laimētiem pirkumiem

Daugavpilī būvuzņēmumam Lagron finansiāli līdz šim veicies labi, tomēr pēdējā gada laikā uzņēmums valstij nereti bija parādā simtiem tūkstošu eiro. Tas netraucēja uzņēmumam regulāri uzvarēt valsts pasūtījumos, lai gan likums paredz, ka uzņēmumus, kuri nav maksājuši nodokļus, no pretendentu pulka jāizslēdz.

Pierādīts, ka likumdošanā ir nepilnības, jo parāds ir jāsamaksā vai jāatliek ar Valsts ieņēmumu departamenta (VID) saskaņojumu tikai divos konkrētos datumos – kad beidzas pieteikumu iesniegšana un komisija lemj par uzvarētāju.

Lursoft datubāze liecina, ka Lagron sāka kavēt nodokļu maksājumus 2023.gada februārī, divas dienas pēc tam, kad uzņēmums ieguva tiesības saņemt līgumus nepilna miljona eiro vērtībā par būvdarbu iegādi Latvijas Centrālajai bankai. Uzņēmums 10. martā noslēdza pusotru miljonu eiro vērtu līgumu ar Rīgas ūdeni, lai gan Lagron parāds bija vairāk nekā 100 000 eiro. Pirkums laimēts laikā, kad parādu nebija.

Parādi uz nedēļu pazuda marta vidū, uzņēmumam sarunājot ar VIDu apmaksas termiņu. Tātad oficiāli viņš vairs nav parādnieks. Šajā brīdī Lagrons pieteicās uz vienu miljonu dolāru vērtu Daugavpils slimnīcas būvniecības līgumu.

Pēc tam uzņēmums atkal bija parādā valstij, taču 15. maijā, kad Daugavpils slimnīcas iepirkumu komiteja izvēlējās uzvarētāju, Lagron atkal nebija parādu un ieguva līgumu ar slimnīcu 1,1 miljona eiro vērtībā.

Uzņēmums vasaras mēnešos atkal ieguva dažus iepirkumus bezparādu Neatliekamās medicīniskās palīdzības parka būvniecībai, kā arī nelielu iepirkumu Daugavpils pašvaldības administrācijai.

Taču augustā, šogad publiskajos iepirkumos garantējot vairākus miljonus eiro, uzņēmums atkal kavējās ar nodokļu nomaksu, un decembrī parāds bija jau gandrīz pusmiljons eiro.

READ  Latvijas uzņēmēji sniedz 10 miljonu eiro palīdzību Ukrainai / Raksts

VID arī ieviesis drošības līdzekli – komercsabiedrību reģistrācijas aizliegumu. Pēc paša uzņēmuma domām, nodokļu parāds problēmas nesagādās un līgumā paredzētos darbus varēs veikt.

“Nodokļu parādi ir ļoti izplatīti citām lielajām būvniecības organizācijām, ņemot vērā šīs nozares līgumu apjomu un kvalitāti. Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumi izvairās no nodokļu saistību izpildes vai pārkāpj likumu. Ir svarīgi apzināties, ka šādi parādi nav neļaut uzņēmumiem pildīt savas saistības un veiksmīgi darboties tirgū. […] “Šobrīd aktīvi strādājam, lai uzdevumus veiktu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem,” teikts LaGrone rakstiskā atbildē.

140 000 eiro nodokļu parāds tika izveidots arī Lagronas lielākajam īpašniekam SIA “REM PRO”, kas arī regulāri uzvarēja publiskajos iepirkumos. Viens no lielākajiem ir vairāk nekā divus miljonus eiro vērtais līgums ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par Salaspils kodolreaktora izpēti un reaktora apglabāšanas ēkas projekta izstrādi.

REM PRO tiek bremzēti darbi, norādot, ka piesaistītais apakšuzņēmējs no Ukrainas nevar palīdzēt Krievijas iebrukuma dēļ.

Nodokļu parāds – risks klientiem

Iepirkumu kontroles birojs norāda, ka ir daži gadījumi, kad par konkrētiem pirkumiem tiek maksāti nodokļi izšķirošos brīžos un pēc tam atkal tiek kavēti. Tomēr biroja vadītājs Artis Lapiņš norāda, ka klientiem tas būtu jāuzskata par būtisku risku.

“Stadijā, kurā darbi vēl turpinās, darbi var vēl nebūt pabeigti, bet tiek saņemtas tādas ziņas, ka parāds jau ir salīdzinoši liels, noteikti ir rūpīgi jāizvērtē, vai šāds līgums vispār tiks turpināts. Lapis teica: “Ja runa ir par kādiem VID vai banku noteiktajiem ierobežojumiem vai vienkārši uzņēmuma bankrotu, tad citā posmā sekas būs daudz lielākas.”

Rīgas dome bija šajā lietā. Viens no 15 miljonu eiro pirkuma darījuma par pārvada būvniecību Tvaika ielā ieguvējiem bija Ceļu Pārvalde, kurai līguma noslēgšanas brīdī 2022. gada oktobrī jau bija izveidojies nodokļu parāds.

READ  Apranga grupas rotācija 2021. gada janvārī

Tagad Rīgas dome rakstiskā atbildē saka, ka līgums ar parādu nomocīto Ceļu Pārvaldi lauzts pēc četriem mēnešiem, 2023.gada februārī, jo projektam trūkst finansējuma. Augustā, kad Ceļu Pārvaldes problēmas turpināja augt, Rīga lauza arī līgumu par ielas izbūvi Lukafsalā, ar ko uzņēmums netika galā. Šobrīd ir uzsākts Ceļu Pārvaldes maksātnespējas process un parāds valstij pārsniedz pusotru miljonu eiro.

Izmaiņas plānotajos tiesību aktos

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē līdzšinējo kārtību, saskaņā ar kuru nodokļu parāds pirkumos ir jāsamaksā tikai divos datumos. Viņasprāt, sistemātiskiem nodokļu nemaksātājiem ir priekšrocības.

Šo problēmu esamību atzīst arī Finanšu ministrija. Tā gatavo likuma grozījumus, lai nodokļu maksāšanas kritērija pamatā vairs nebūtu parāds tikai divos datumos. Tā vietā plānots izmantot jauno VID nodokļu klasifikāciju, kas izsniegta visiem uzņēmumiem Latvijā. Tad ieguvēji būs pretendenti ar augstāku novērtējumu. Kritēriji ietver nodokļu disciplīnu un to, vai uzrādītās algas ir aizdomīgi zemākas par nozares vidējo.

Ārlietu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova sacīja, ka likums varētu stāties spēkā šogad, taču tikai nelieliem iepirkumiem, kas būvdarbu gadījumā sastāda 170 tūkstošus, bet piegādes gadījumā – 42 tūkstošus eiro. Problēma ir tā, ka nodokļu klasifikācija tiks piešķirta tikai Latvijas uzņēmumiem, savukārt ārzemnieki var iniciēt lielus pirkumus, kurus nevar vienādi pārbaudīt caur VID, tādējādi tiks zaudēta arī augstās klasifikācijas priekšrocība.

Nav izslēgts, ka klasifikāciju vēlāk varētu piemērot visiem pirkumiem.

“Vai mums izdosies šo ideju attīstīt arī plašākā mērogā – hipotētiski mums tāda vēlme ir, taču jābūt ļoti piesardzīgiem, lai viņas pārmetumi, ka mēs diskriminējam jebkuru ārzemnieku, viņu nesasniegtu,” sacīja Bogdanova. Uzsverot, ka nodokļu klasifikācijas sistēma ir jauna un Finanšu ministrija vēl nav sapratusi, kā tā darbosies reālajā dzīvē.

READ  Ukrainas uzņēmumi dodas izaugsmei uz ārzemēm, tuvojoties kara sākumam

Tikmēr paliks spēkā esošās prasības iepirkuma pretendentiem samaksāt nodokļu parādus līdz diviem noteiktiem datumiem. Bet nelielos iepirkumos, ja tiek atbalstīti finanšu departamenta priekšlikumi, uzņēmumus ar augstāku iepirkuma komisijas maksu vispār nebūtu jātestē.

Šobrīd 18% uzņēmumu Latvijā ir visaugstākais vērtējums “A” VID nodokļu klasifikācijā un iespēja iegūt papildus punktus konkursā publiskajos iepirkumos. Lielākā kategorija, 43%, saņēma “B” vērtējumu, kas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem ir jāuzlabo atbilstība.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top