Paredzams, ka šogad Latvijā turpinās pieaugt algas / Raksts

Lai gan Latvijas ekonomika pērn neauga, algu pieaugums turpinājās. Visstraujāk algas pērn pieauga sabiedriskajā sektorā par 13,1%, bet privātajā sektorā par 11,5%.

“Sabiedriskajā sektorā cilvēki pārsvarā strādā izglītībā, veselībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī transportā un noliktavās. Tur, kur ir vairāk darbinieku, sektoram ir arī lielāka ietekme uz statistiku, turklāt no lielākām pasaules daļām. .” Sabiedriskajā sektorā algu pieaugums pietuvojies No 15% gadā. Viņi pārstāv vairāk nekā 60% no visiem valsts sektorā strādājošajiem, un tas arī dod spēcīgu motivāciju, kāpēc sabiedriskajā sektorā ir tik straujš darba samaksas pieaugums,” sacīja Latvijas Centrālās bankas ekonomists Andris Mijonovs.

SEB bankas ekonomists Deniss Gaspoitis sacīja, ka algu pieaugumu pērn ietekmēja saspringtā situācija darba tirgū, darbaspēka trūkums un peļņas pieaugums atsevišķu nozaru uzņēmumos.

“Pēdējos gados ir bijis pietiekami daudz nozaru, kurās ir ļoti labs peļņas pieaugums. Proti, ir bijušas arī iespējas palielināt algas. Kokrūpniecībai tirdzniecība ir gājusi labi, un, protams, uzņēmumi izmanto priekšrocības situāciju, un tad viņš turpināja: “Ja ir tāda iespēja, viņi paaugstina cenas. “Šobrīd esam gājuši nedaudz citā virzienā, taču joprojām darbinieku spiediens turpināt palielināt algas nav būtiski mazinājies.”

Vai šogad turpināsies algu pieaugums? SEB bankas ekonomists Deniss Gaspoitis lēš, ka algas augs, taču ne tik strauji kā pēdējos trīs gados.

“Šobrīd arī inflācija ir būtiski samazinājusies. Arī valsts budžeta iestādēs samazinās izredzes turpināt algu celšanu. Pieaug to pašvaldību skaits, kuru finansiālās problēmas, piemēram, saasinās, izraisot izaugsmes palēnināšanos, bet tendence saglabāsies pozitīva,” prognozēja Gaspoitis.

“Algas turpinās pieaugt līdz aptuveni 8%, kas nozīmē, ka arī darba devējiem būs grūti noturēt šo tempu,” piebilda eksperts.

READ  Krievijai ir jāmaksā Ukrainai kara reparācijas, aģentūrai Reuters sacīja Polijas klimata ministrs

Pagājušajā gadā vidējā mēneša darba samaksa bija augstāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas, IT pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, kalnrūpniecības, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecība. Un zivsaimniecība.

Zemākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas – 993 eiro – bija izmitināšanas un restorānu nozarē.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top