Ukraina un Latvija vienojušās par kopīgu darbu pie divpusēja sadarbības līguma, kura mērķis ir konfiscēt Krievijas kara noziedznieku īpašumus un konfiscētos līdzekļus piešķirt Ukrainas atjaunošanai, intervijā presei apstiprināja Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuška un viņa kolēģis no Latvijas Jānis Bordāns. . Preses konference ceturtdien, 14. jūlijā.
Maļuška preses konferencē uzsvēra, ka Ukrainā šobrīd nav droša neviena vieta vai teritorija: «Kamēr mēs apspriedām juridiskos jautājumus, Krievija aptuveni pirms stundas uzbruka citai pilsētai Ukrainas rietumos. Tas atrodas tālu no frontes līnijas. Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, Ukrainai šādi notikumi nav nekas neparasts.
Tiesiskuma sfēra ir īpaši svarīga kara laikā, jo ir jāparāda pasaulei un vietējiem iedzīvotājiem, ka pret Krievijas agresiju ir iespējams cīnīties ne tikai ar armiju, bet arī izmantojot dažādus juridiskus instrumentus, Ukrainas ministrs atzīst.
“Ir vairākas alternatīvas, piemēram, Krievijas un Krievijas amatpersonu saukšana pie atbildības, taču tas ir bezgalīgs process un var ilgt gadu desmitus. Mēs virzāmies tajā virzienā, taču tas šobrīd neaptur Krievijas uzbrukumus,” sacīja Malluška.
Vēl viena alternatīva, ko minēja Ukrainas tieslietu ministrs, ir Rietumu sankciju izmantošana, kas ir labs sabiedroto valstu atbalsts. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sankcijām ir vajadzīgs laiks, lai tās iedarbotos, jo Krievija to ietekmi neizjūt īstermiņā. Tāpēc šobrīd noteiktās sankcijas nav devušas taustāmus rezultātus.
Maļuška saka, ka pret Krieviju ir nepieciešamas stingrākas sankcijas.
“Mēs tagad redzam, ka sankcijas ir padarījušas globālās gāzes un naftas cenas ļoti augstas, un Krievijas peļņa ir palielinājusies kopš iebrukuma Ukrainā. Tagad runā par pašfinansētu karu, jo ienākumi tikai pieauguši. Šī iemesla dēļ mums ir jāiet tālāk un jāpiemēro bargāki sodi,” sacīja Malluška.
“Krievijai ir vairāk nekā 300 miljardu dolāru aktīvi Rietumvalstīs. Valstis, kas ir mūsu sabiedrotie. Viņš piebilda, ka ir Krievijas Centrālās bankas rezerves, kā arī struktūra un privātpersonas ar sakariem ar Krieviju.
Ukrainas ministrs arī uzskata, ka tiesību jomas ekspertiem būtu jāatrod veidi, kā šos Krievijai piederošos masveida aktīvus novirzīt to pilsētu un cilvēku vajadzībām, kas cietuši no Krievijas uzbrukuma. Ministrs sacīja, ka problēmai pirmām kārtām ir juridisks raksturs, jo Krievija ap šiem līdzekļiem ir uzbūvējusi “tiesisku cietoksni”, nepieļaujot to konfiskāciju.
Pēc Maluskas teiktā, Ukraina nevēlas braukt pa pasauli, lūdzot palīdzību no dažādām valstīm un valdībām, sakot tādas lietas kā “Lūdzu, palīdziet mums ar naudu un resursiem, jo Krievijas dēļ mums nav nekā. Palīdziet mums finansēt Ukrainas armiju un tautu! ”
“Ārzemēs ir daudz Krievijas naudas, un šai naudai vajadzētu būt vispirms. Un tikai pēc tam izskatīsim Eiropas nodokļu maksātāju lūgumu pēc palīdzības.”
“Pēdējos mēnešos mūsu ministrijā esam izveidojuši īpašu darba grupu. To veido labākie juristi no visas pasaules, kas strādā, lai atrastu recepti, kā iznīcināt šo “likumīgo cietoksni”. “Labās ziņas ir tādas, ka esam atraduši risinājumu,” sacīja Malluska.
Šī “recepte” ir īpaša līguma parakstīšana un ratifikācija, kas ļauj konvertēt Krievijas ārvalstu aktīvus valūtā un pēc tam pārskatāmi nodot to iestādei, kas izmaksā kompensācijas cilvēkiem, kuri cietuši no Krievijas uzsāktā kara. Latvija ir pirmā valsts, kas parakstījusi šo līgumu ar Ukrainu, presei sacīja abi ministri.
“Mūsu draugs Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kas ierosināja sākt sarunas par šo līgumu un pēc tam to parakstīt. Mēs sāksim likt kopā šādu līgumu pārējai pasaulei – esiet kā Latvija, parakstiet šo līgumu ar Ukrainu un nodrošiniet piekļuvi Krievijas aktīviem, lai palīdzētu apmierināt Ukrainas un tās iedzīvotāju kritiskās vajadzības! » uzsvēra Maļuška.
Šī bija pirmā reize, kad Rīgā notika starptautisks tieslietu līderu forums Atbildība un inovācijas pārmaiņu laikos. Foruma laikā vairāku valstu tieslietu vadītāji piedalījās diskusijās par iespējām nodrošināt tieslietu nozares attīstību mūsdienu neskaidrajos laikos. Šī foruma uzmanības centrā ir Krievijas kara noziegumu izmeklēšana.
Lasi arī: Eiropa iesaldē 13,8 miljardus eiro Krievijas aktīvos
