Dūmi pieaug pēc Izraēlas bombardēšanas Gazas joslā, skatoties no Izraēlas dienvidiem, ceturtdien, 2024. gada 18. janvārī.
Ohads Cveigenbergs/AFP
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Ohads Cveigenbergs/AFP
Dūmi pieaug pēc Izraēlas bombardēšanas Gazas joslā, skatoties no Izraēlas dienvidiem, ceturtdien, 2024. gada 18. janvārī.
Ohads Cveigenbergs/AFP
Premjerministrs Benjamins Netanjahu ceturtdien noraidīja ASV aicinājumus samazināt Izraēlas militāro uzbrukumu Gazas joslai vai veikt pasākumus, lai izveidotu pēckara Palestīnas valsti, izpelnoties tūlītēju Baltā nama kritiku.
Turp un atpakaļ spriedze atspoguļo to, kas ir kļuvušas par plaši izplatītām domstarpībām starp abiem sabiedrotajiem par Izraēlas kara apjomu un tās plāniem aplenktā reģiona nākotnei.
“Acīmredzot mēs to redzam savādāk,” sacīja Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs.
Netanjahu runāja tikai vienu dienu pēc tam, kad ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens sacīja, ka Izraēla nekad nebaudīs “īstu drošību”, ja nebūs ceļā uz Palestīnas neatkarību. Šīs nedēļas sākumā Baltais nams arī paziņoja, ka Izraēlai šis ir “īstais laiks”, lai samazinātu postošās militārās ofensīvas intensitāti Gazā.
Nacionālās televīzijas preses konferencē Netanjahu pārņēma izaicinošu toni, vairākkārt sakot, ka Izraēla nepārtrauks savu ofensīvu, kamēr nesasniegs savus mērķus iznīcināt Hamas kaujinieku grupējumu Gazā un atgriezt visus atlikušos Hamas ķīlniekus.
Viņš noraidīja pieaugošas Izraēlas kritiķu grupas apgalvojumus, ka šie mērķi nav sasniedzami, un apņēmās turpināt darbu vairākus mēnešus. “Mēs nesamierināsimies ar neko mazāk kā absolūtu uzvaru,” sacīja Netanjahu.
Izraēla sāka uzbrukumu pēc bezprecedenta Hamas pārrobežu uzbrukuma 7.oktobrī, kurā gāja bojā 1200 cilvēku un vēl aptuveni 250 saņēma ķīlniekus. Izraēla uzskata, ka Hamas gūstā joprojām ir aptuveni 130 ķīlnieku. Karš ir palielinājis spriedzi visā reģionā, draudot izraisīt citus konfliktus.
Izraēlas ofensīva, kas ir viena no asiņainākajām un postošākajām militārajām kampaņām mūsdienu vēsturē, ir nogalinājusi gandrīz 25 000 palestīniešu, saskaņā ar Gazas veselības iestāžu sniegto informāciju, izraisījusi plašu postījumu un izraidījusi no mājām vairāk nekā 80% no anklāva 2,3 miljoniem iedzīvotāju.
Kara augstās izmaksas ir izraisījušas arvien vairāk starptautiskās sabiedrības aicinājumu pārtraukt ofensīvu. Sākotnēji sniedzot visaptverošu atbalstu Izraēlai kara pirmajās dienās, ASV, Izraēlas tuvākā sabiedrotā, sāka paust savas bažas un mudināja Netanjahu precizēt savu redzējumu par pēckara Gazu.
ASV paziņoja, ka starptautiski atzītā Palestīnas pašpārvalde, kas pārvalda daļēji autonomos apgabalus Izraēlas okupētajā Rietumkrastā, ir “jāaktivizē” un jāatgriež Gazā. Hamas izraidīja pārvaldi no Gazas 2007. gadā.
ASV arī aicināja veikt pasākumus Palestīnas valsts izveidei. Palestīnieši cenšas izveidot savu valsti Gazā, Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē. Izraēla šīs teritorijas okupēja 1967. gadā.
Trešdien, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, Blinkens sacīja, ka divu valstu risinājums ir labākais veids, kā aizsargāt Izraēlu, apvienot mērenās arābu valstis un izolēt Izraēlas galveno ienaidnieku Irānu.
Viņš piebilda, ka bez “ceļa, kas ved uz Palestīnas valsti”, Izraēla “neiegūs patiesu drošību”.
Tajā pašā konferencē Saūda Arābijas ārlietu ministrs sacīja, ka Karaliste ir gatava nodibināt pilnīgas attiecības ar Izraēlu plašākas politiskās vienošanās ietvaros. Viņš piebilda: “Bet tas var notikt tikai ar mieru palestīniešiem, caur Palestīnas valsti.”
Netanjahu, kurš vada galēji labējo valdību, kas iebilst pret Palestīnas valsts izveidi, atkārtoti uzsvēra, ka joprojām iebilst pret divu valstu risinājumu. Viņš sacīja, ka Palestīnas valsts kļūs par sākumpunktu uzbrukumiem Izraēlai.
Viņš sacīja, ka Izraēlai “jābūt drošības kontrolei visā teritorijā uz rietumiem no Jordānas upes”, piebilstot: “Tas ir pretrunā ar suverenitātes ideju. Tātad, ko mēs varam darīt?”
Viņš teica: “Es saku šo patiesību mūsu amerikāņu draugiem un pārtraucu mēģināt piespiest mūs nonākt realitātē, kas apdraudētu Izraēlas valsti.”
Demonstranti nes oranžus balonus gājienā, solidarizējoties ar izraēliešu zēnu Kfiru Bibasu, kurš ceturtdien, 2024. gada 18. janvārī, pavadīja savu pirmo dzimšanas dienu Hamas gūstā Gazas joslā Telavivā, Izraēlā.
Odeds Balilti/AFP
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Odeds Balilti/AFP
Demonstranti nes oranžus balonus gājienā, solidarizējoties ar izraēliešu zēnu Kfiru Bibasu, kurš ceturtdien, 2024. gada 18. janvārī, pavadīja savu pirmo dzimšanas dienu Hamas gūstā Gazas joslā Telavivā, Izraēlā.
Odeds Balilti/AFP
Šie komentāri izraisīja tūlītēju Baltā nama aizrādījumu. Kirbijs sacīja, ka prezidents Džo Baidens “nepārtrauks strādāt” pie divu valstu risinājuma.
Pirms 7. oktobra Izraēlas sabiedrība bija dziļi sašķelta par Netanjahu plānu par tiesu reformu. Kopš uzbrukuma valsts ir nostiprinājusies aiz kara. Taču atkal sāk parādīties domstarpības par Netanjahu rīcību karā.
Ķīlnieku ģimenes un daudzi viņu atbalstītāji aicināja uz jaunu pamieru, kas varētu viņus nogādāt mājās. Hamas atbrīvoja vairāk nekā 100 ķīlniekus apmaiņā pret palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu nedēļu ilgā pamiera laikā novembrī.
Desmitiem cilvēku piedalījās skumjā sapulcē Telavivā, solidarizējoties ar Izraēlas jaunākā ķīlnieka Kfira Bibasa ģimeni viņa pirmajā dzimšanas dienā. Sarkanmatainais mazulis un viņa 4 gadus vecais brālis Ariels tika sagrābti ķīlniekos kopā ar māti Šeri un tēvu Jardenu. Četri joprojām atrodas nebrīvē.
Komentētāji ir sākuši apšaubīt, vai Netanjahu mērķi ir reāli, ņemot vērā uzbrukuma lēno gaitu un pieaugošo starptautisko kritiku, tostarp apsūdzības genocīdā ANO Pasaules tiesā, ko Izraēla kategoriski noliedz.
Netanjahu oponenti apsūdz viņu, ka viņš aizkavē jebkādu diskusiju par pēckara scenārijiem, lai izvairītos no gaidāmās izmeklēšanas par valdības neveiksmēm, saglabātu viņa koalīciju un atliktu vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka korupcijā apsūdzētā Netanjahu popularitāte kara laikā kritusies.
Ķīlniekiem paredzētās zāles iekļūst Gazā
Ceturtdien nebija ziņu par to, vai zāles, kas palestīniešu teritorijās nonāca Francijas un Kataras noslēgtā darījuma ietvaros, ir izdalītas desmitiem ķīlnieku, kuri cieš no hroniskām slimībām, kuras turēja Hamas.
Šī vienošanās ir pirmā starp karojošajām pusēm kopš novembra. Darījums ietver lielus medikamentu, pārtikas un humānās palīdzības sūtījumus arī palestīniešu civiliedzīvotājiem.
Katara trešdienas vakarā apstiprināja, ka zāles ir nokļuvušas Gazā, taču vēl nav skaidrs, vai tās izdalītas slepenās vietās, tostarp pazemes bunkuros, turētajiem ķīlniekiem.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, kas palīdzēja atvieglot ķīlnieku atbrīvošanu, paziņoja, ka nav iesaistīta zāļu izplatīšanā.
Cīņas Gazā
Hamas turpināja cīnīties visā Gazā, pat vispostītākajos apgabalos, un apšaudīja Izraēlu ar raķetēm. Tajā teikts, ka tā neatbrīvos vairāk ķīlnieku, kamēr netiks panākts pastāvīgs pamiers, ko Izraēla un tās lielākā sabiedrotā ASV ir izslēgušas.
Simtiem tūkstošu palestīniešu atbildēja uz Izraēlas evakuācijas pavēlēm un drūzmējās Gazas dienvidos, kur bija piepildītas ANO pārvaldītās patversmes un tika izveidotas milzīgas nometnes.
Trešdien, 2024. gada 17. janvārī, palestīniete pazibina V zīmi pret Izraēlas spēkiem armijas reida laikā Tulkarmas bēgļu nometnē Rietumkrastā.
Nasers Nasser/AFP
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Nasers Nasser/AFP
Trešdien, 2024. gada 17. janvārī, palestīniete pazibina V zīmi pret Izraēlas spēkiem armijas reida laikā Tulkarmas bēgļu nometnē Rietumkrastā.
Nasers Nasser/AFP
Izraēla ir turpinājusi uzbrukt, pēc tās teiktā, kaujinieku mērķiem visā Gazā, bieži izraisot sieviešu un bērnu nāvi. Ceturtdienas sākumā mediķi paziņoja, ka Izraēlas gaisa triecienā mājai Rafas pilsētā Gazas sektora dienvidos tika nogalināti 16 cilvēki, no kuriem puse bija bērni.
Izraēla lielajā civiliedzīvotāju skaitā vaino Hamas, jo tā cīnās blīvos dzīvojamos rajonos. Izraēla saka, ka tās spēki nogalinājuši aptuveni deviņus tūkstošus kaujinieku, nesniedzot pierādījumus, un ka kopš sauszemes uzbrukuma Gazai tika nogalināti 193 tās karavīri.
Izraēlas militārpersonas ceturtdien paziņoja, ka iznīcinājušas Hamas ieroču industrijas “sirds” daļu netālu no galvenā ziemeļu-dienvidu ceļa Gazas joslas centrālajā daļā. Viņa piebilda, ka kompleksā ietilpst ieroču rūpnīcas un plašs tuneļu tīkls, ko izmanto ieroču pārvadāšanai visā Gazā.
Karš atbalsojas visā reģionā
Karš ir izplatījies Tuvajos Austrumos, Irānas atbalstītajām grupām uzbrūkot amerikāņu un Izraēlas mērķiem. Zemas intensitātes kaujas starp Izraēlu un Hezbollah kaujiniekiem Libānā draud izvērsties visaptverošā karā, un hutu nemiernieki Jemenā turpina mērķēt uz starptautisko kuģniecību, neskatoties uz ASV vadītajiem gaisa triecieniem.
Izraēlas armija paziņoja, ka ceturtdien izšāvusi pārtvērējraķeti uz “aizdomīgu gaisa mērķi” – iespējams, dronu vai raķeti -, kas tuvojās Sarkanajai jūrai, iedarbinot sirēnas Eilatas dienvidu pilsētā. Huti palaida bezpilota lidaparātus un raķetes Izraēlas virzienā, no kurām lielākā daļa neizdevās vai tika pārtvertas un notriektas.
Tajā pašā laikā Irāna veica virkni raķešu uzbrukumu, kuru mērķis bija Izraēlas spiegu bāze Irākā un kaujinieku bāzes Sīrijā.
