Rekonstrukcijas un atjaunošanas izmaksas Ukrainā pēc pirmā pilna mēroga iebrukuma gada tika lēstas 383 miljardu eiro apmērā. Saskaņā ar Pasaules Bankas grupai, Eiropas Komisijai un ANO.
Pēc septiņiem mēnešiem joprojām nav redzams gals, un šis skaitlis ar katru dienu pieaug.
Kamēr politiķi Briselē un ārpus tās apspriež, kā finansēt atjaunošanu ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vairākas valstis jau ir sākušas likt ķieģeļus un javu. Igaunija bija starp pirmajām valstīm.
Rekonstrukcijas programmai 2023. gadā Igaunija piešķīrusi 8 miljonus eiro, papildus vēl 1 miljonu eiro no Eiropas Komisijas un papildu 2 miljonus eiro humānajai palīdzībai. Nākamgad šī summa pieaugs līdz vairāk nekā 14 miljoniem eiro. (Tomēr jāatzīmē, ka nākamā gada budžets vēl nav apstiprināts un joprojām ir iestrēdzis Riigikogu sēdē.)
Pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis 2022. gada maijā lūdza valstīm izvēlēties apgabalu, lai palīdzētu pārbūvei, Igaunija izvēlējās Žitomiras reģionu uz rietumiem no Kijevas jau esošo savienojumu dēļ un ātri sāka strādāt.
“Igaunija Ukrainā darbojas kopš 1998. gada. Tas ir mūsu dabiskais partneris. Mēs zinām valsti, mēs zinām cilvēkus, mēs zinām, kāds ir izaicinājums. Mums tas nebija nekas,” sacīja Gīrings, Komisijas vietnieks. Priekšsēdētājs. Igaunijas vēstniecība Kijevā teica līdz šī gada sākumam.
Viņš piebilda: “Mēs zinām savas stiprās puses, kur varam pievienot vērtību, taču, lai ko mēs darītu, mēs konsultējamies ar ukraiņiem un vēlamies redzēt ilgtermiņa stratēģiju.”
Prioritātes ietver kara plosītās infrastruktūras atjaunošanu; Atbalsts Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā; digitālās attīstības paātrināšana; Pamatizglītības un profesionālās izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošana; Un demokrātijas stiprināšana. Tiek īstenoti divdesmit septiņi projekti.
Bērni jau spēlējas bērnudārzā Overochā, kas tika nodots jūnijā un tagad tiek paplašināts. Kopš oktobra satiksme atkal varēja šķērsot Erčas upi Malinā pēc a Tilts ir labots. Pašlaik tiek izstrādāti bērnudārzu projekti ģimenēm, kuras adoptē bāreņus Žitomiras pilsētā, un ir cerība, ka tie tiks pabeigti līdz 2024. gada beigām.
Tā kā rekonstrukcijas darbi tiek finansēti par nodokļu maksātāju naudu, arī Igaunijas uzņēmumiem ir iespēja piedalīties projektos, piesakoties konkursos. “Šis ir unikāls modelis, pie kura mēs strādājam,” sacīja Gīrings, piebilstot, ka tas arī palīdz veicināt “biznesa diplomātiju” un piesaistīt uzņēmumus Ukrainas tirgum.
Igaunijas uzņēmumi sadarbosies ar Ukrainas uzņēmumiem uz vietas, lai izveidotu galaproduktu. Piemēram, bērnudārza daļas tika uzbūvētas Igaunijā un pēc tam nogādātas Ukrainā un nodotas vietējām varas iestādēm.
Tas ir izdevīgi abām pusēm, Gērlings saka: “Mūsu stratēģiskais mērķis ir palīdzēt Ukrainai, bet, no otras puses, mūsu nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota saprātīgā veidā, kas nāk par labu Igaunijas uzņēmumiem.”
Igaunijas privāto uzņēmumu iesaiste arī palīdz uzturēt augstu sabiedrības uzticību savā valstī un palīdz mazināt korupciju Ukrainā. Tas ir svarīgi, jo pašlaik tiek izmeklētas vairākas labdarības organizācijas, kas ir savākušas naudu humānajai un militārajai palīdzībai, kas varētu iedragāt sabiedrības uzticību.
Igaunija nestāsta Ukrainai, kas tai ir vajadzīgs, nedz arī nedod to, kas pēc tās domām būtu jāsaņem. Procesa sākumā Gērings sacīja, ka notikušas diskusijas ar ministrijām un vietējo pārvaldi par to, kā rīkoties, un tās turpinājās. Turklāt palīdzība nebeidzas pēc būvniecības darbu pabeigšanas.
“Mēs nerunājam tikai par betona sienām un jumtu, mēs arī investējam… cilvēkos, personālā, ekspertos, kas strādās šajā ēkā, šajā pakalpojumā, un mēs arī attīstām spēja vadīt organizāciju,” viņš teica.
Konkrēti, tas nozīmē dalīties ar Igaunijas paraugpraksi agrīnās izglītības jomā, skolotāju mentoringa plāniem un digitālajiem risinājumiem. Viens piemērs, ko Gehring uzsvēra, bija bērnudārza saskaņošana ar Igaunijas jaunuzņēmumu, kas atvieglo ēdināšanas plānošanu izglītības iestādēm. Iepriekš pavārs veica aprēķinus uz papīra.
“Šis ir vēl viens piemērs tam, kā digitalizēt pakalpojumus un arī nest Igaunijas biznesa modeli Ukrainā,” viņš teica. Abām valstīm jau ir sena sadarbības vēsture par šo tēmu, un e-pārvaldes akadēmija pie Ukrainas digitalizācijas strādā kopš 2017. gada.
Bet kāpēc sākt rekonstrukciju tagad, kad neviena valsts teritorija nav pasargāta no Krievijas uzbrukumiem?
Gērings situāciju salīdzina ar to, ka Igaunija pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma uz Ukrainu nosūtīja 100 Javelin raķetes. Mērķis bija mudināt citas valstis palīdzēt un atbalstīt Kijevu.
“Un es domāju, ka tā pati pieeja attiecas uz rekonstrukciju. Krievi ir iznīcinājuši skolas, medicīnas iestādes, ģimenes, infrastruktūru un enerģētikas infrastruktūru, tad kāpēc viņiem būtu jāgaida līdz kara beigām, ja rekonstrukcija ir nepieciešama šodien?” Viņš teica.
Viņš sacīja, ka dažreiz ir grūti saprast, kāpēc citi atpaliek, lai gan Igaunija nebija vienīgā valsts, kas sāka darbu. Arī Latvijā, Lietuvā un Dānijā ir uzsākti projekti.
Gehrings sacīja, ka daudzi starptautiski fondi un donoru organizācijas iejaucas, lai izveidotu pagaidu risinājumus, taču Igaunija nesaskata no tā nekādu labumu. Viens no iemesliem ir tas, ka šīs struktūras var kļūt pastāvīgas. Runājot par savu iepriekšējo amatu Igaunijas vēstniecībā Gruzijā, viņš sacīja, ka daži 2008.gada kara bēgļi vēl 15 gadus vēlāk dzīvoja pagaidu mājās.
“Kāpēc mums vajadzētu radīt dažus iekšzemē pārvietotus cilvēkus? [internally displaced persons] Kopienas kaut kur piepilsētā vai nekurienes vidū, kad mēs patiešām varam pielikt pūles, lai izveidotu kaut ko paliekošu?” viņš jautāja.
Bet tā nav tikai fiziskā infrastruktūra. “Demokrātijas un demokrātisko institūciju attīstība un stiprināšana” ir arī Igaunijas prioritāte.
Viens no šiem elementiem ir palīdzēt Ukrainai reformēt tās institūcijas un sasniegt Eiropas Savienības pievienošanās procesam nepieciešamos mērķus. Ukrainas amatpersonas vēlas mācīties no Igaunijas pieredzes, kas notika laikā no 1997. līdz 2003. gadam.
“Tie cilvēki, kas risināja sarunas par integrāciju un līgumiem ar ES Komisiju, joprojām ir tur [working] “Šeit viņi var palīdzēt Ukrainai reformēties.”
Igaunija ir izveidojusi apmācību programmu Ukrainas ierēdņiem pēc Ukrainas premjerministra vietnieka Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olas Stefanišinas lūguma. Divas grupas jau ir pabeigušas kursu.
“Tā ir sava veida mentorprogramma. Viņi atbrauc uz Igauniju, satiekas ar dažādiem ekspertiem, ministriem un ministru vietniekiem, un mēs dalāmies pieredzē. Kad Ukraina sāk sarunas, viņi vienmēr zina, ka saņem no mums atbalstu un ka viņi ir iestrēguši. kaut kur viņi vienmēr var atgriezties pie mums,” viņš teica. “Mēs varam kopā radoši domāt par to, kā ietekmēt reformas un kā attīstīties.”
Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijas saistības ir ierobežotas uz noteiktu laiku, Gīrings atsaucās uz Igaunijas ārpolitiku un drošības politiku.Vadlīnija“L”Nekad vairs viens” ko tā pieņēma pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Šī politika ir pamudinājusi Igauniju pievienoties Eiropas Savienībai, NATO un pēc iespējas vairākām starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu savu teikšanu lēmumu pieņemšanā visos līmeņos.
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Igaunijas vēstījums ir attiecināts uz Ukrainu.
Viņš piebilda: “Mūsu stratēģiskais mērķis ir nekad vairs neatstāt Ukrainu vienu, un visu, ko mēs varam darīt politiski no ārpolitiskās un praktiskās perspektīvas uz vietas, mēs, protams, darīsim, lai viņiem palīdzētu.”
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
