Neapmierinātība ar ES plāniem turpināt virzīt gaļas popularizēšanu

Tomēr aicinājumi pārtraukt gaļas patēriņa veicināšanu ir tikai pieauguši visā blokā un ārpus tā, kopš Komisija sāka pārskatīt ES lauksaimniecības veicināšanas politiku, kas paredzams dažu nākamo mēnešu laikā.

ES veicināšanas politika finansē tirdzniecības asociāciju vai pašas ES kampaņas, lai popularizētu lauksaimniecības produktus dalībvalstīs un ārpus tās.

Trešā daļa no 2017.-2021.gadam paredzētās naudas (271,4 miljoni eiro) tika izlietota preču “grozu” popularizēšanai – gandrīz visās no tām bija gaļas izstrādājumi.

Salīdzinājumam – augļu un dārzeņu reklāmām izlietoti ap 117 miljoniem eiro.

The 3,6 miljonu eiro kampaņa Proud Beef no 2019. gadapiemēram, atbalsta ideju kļūt par “beefatarian”, lai veicinātu “līdzsvarotu, veselīgu ēdienu”.

Taču gaļas patēriņa samazināšana vai atteikšanās no tās ir kļuvusi par vienu no centrālajām problēmām Eiropas klimata krīzē, jo arvien vairāk kļūst redzama gaļas ēšanas un mājlopu audzēšanas ietekme uz klimata pārmaiņām.

“Nesamazinot un nesamazinot gaļas patēriņu un ar to saistītās augsta blīvuma lauksaimniecības sistēmas, mēs nevarēsim uzturēt globālo sasilšanu 1,5 grādu līmenī. Tas ir ļoti skaidrs,” sacīja zinātnieks un ANO Starpvaldību padomes klimata jautājumos līdzpriekšsēdētājs. Hanss Portners martā sacīja EP deputātu grupai.

Kopumā tiek lēsts, ka sarkanās gaļas patēriņš Eiropas Savienībā ir Divas reizes pārsniedz ieteicamo līmeni Videi.

2020. gadā Eiropas Savienība paziņoja par savas lauksaimniecības pārtikas veicināšanas politikas pārskatīšanu saskaņā ar stratēģiju “no lauku sētas līdz galdam”, lai pārietu uz augu izcelsmes diētu, kas ir labvēlīgāks cilvēku veselībai un planētai.

Viena no iespējām varētu būt ES naudas izmantošanas pārtraukšana, lai reklamētu pārtikas produktus, kas nav ražoti ilgtspējīgi, jo īpaši uzmanības centrā vīnu un gaļu.

Taču 11 ES dalībvalstis lobē uz klimatu vairāk orientētu politiku, apgalvojot, ka veicināšanas politikai galvenokārt ir jāatbalsta nozares konkurētspēja.

Šā gada sākumā Austrija, Beļģija, Bulgārija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle un Spānija norādīja, ka veicināšanas politikā nevajadzētu izslēgt nevienu produktu vai sektoru, piemēram, gaļu vai vīnu.

“Ja mēs pārtrauksim reklamēt ES produktus, piemēram, gaļu vai vīnu, patērētāji sasniegs līdzīgus produktus ārpus ES ar daudz zemākiem standartiem,” viņi teica.

19 ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri drīz pēc tam atkārtoja to pašu vēstījumu. ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojčovskis nesen paziņoja, ka ES neplāno samazināt gaļas ražošanu blokā.

“Ēdienu izvēle joprojām ir personīga lieta,” sacīja Vojcehovskis tviterī, kas tika izdzēsts neilgi pēc tam, bez jebkāda paskaidrojuma.

Tikmēr iekšējie dokumenti liecina, ka 80 procenti pilsoņu un organizāciju, kas piedalījās komitejas sabiedriskajā apspriešanā par tās politikas pārskatīšanu, lūdza izslēgt produktus, kas nav saskaņoti ar ilgtspējības mērķiem vai augu izcelsmes uzturu.

fakti un skaitļi

ES veicināšanas programmas iedala divās kategorijās: “vienkāršās”, kas nozīmē, ka tās tiek pasūtītas no vienas vai vairākām organizācijām vienā ES dalībvalstī, un “multi”, tas ir, pārrobežu.

2017. gadā gaļas programmu vienkāršajiem projektiem ik gadu no ES budžeta tika novirzīti aptuveni 15 miljoni eiro. Šī summa palielinājās līdz 22 miljoniem eiro 2018. gadā un 20 miljoniem eiro 2019. gadā, bet pēc tam samazinājās līdz 14 miljoniem eiro 2020. gadā un 10 miljoniem eiro 2021. gadā.

Pārrobežu projektiem gaļas programmām ik gadu tiek piešķirti aptuveni 17 miljoni eiro. 2018. gadā tas samazinājās līdz 8 miljoniem eiro, bet 2019. gadā pieauga līdz 18 miljoniem eiro, bet 2020. gadā samazinājās līdz 5 miljoniem eiro un 2021. gadā – līdz 8 miljoniem eiro.

No ES budžeta vienkāršiem projektiem augļu un dārzeņu popularizēšanas kampaņas 2018. gadā (30 miljoni eiro) un 2019. gadā (22 miljoni eiro) saņēma nedaudz lielāku finansējumu nekā jebkura cita kategorija. 2017. gadā gaļas popularizēšanas pārrobežu kampaņas saņēma tikai nedaudz lielāku finansējumu nekā jebkura cita kategorija.

Kopumā ES vairāk tērē kampaņām, kuru mērķauditorija ir valstis ārpus tās robežām, un šī tendence attiecas arī uz kampaņām, kas reklamē Eiropas gaļu.

Vienkāršas un pārrobežu plēsēju ēšanas kampaņas, kuru mērķauditorija bija ārpus ES esošā tirgus, pēdējo piecu gadu laikā saņēma 77 miljonus eiro, savukārt kampaņas, kuru mērķauditorija bija ES tirgus, saņēma tikai 66 miljonus eiro.

Starp valstīm, uz kurām visvairāk attiecas Ķīna, ASV, Kanāda un Japāna.

Nav atbalsta gaļas patēriņam

Eksperti un aktīvisti apgalvo, ka gaļas patēriņa finansēšana neatbilst ES klimata mērķiem, jo ​​tiek lēsts, ka lopkopības produkcija 14,5 procenti no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

“Nav nekāda attaisnojuma ES fondu izmantošanai gaļas pārdošanas atbalstam,” sarunā ar EUobserver sacīja Niks Džeikobs, Starptautiskās ilgtspējīgas pārtikas sistēmu ekspertu grupas priekšsēdētājs.

Džeikobs teica, ka ES vajadzētu pārtraukt sūtīt “jauktus ziņojumus” un tā vietā paātrināt pāreju uz mazāku, bet labāku gaļas patēriņu Eiropā.

“Tas, kas ir vajadzīgs, ir mērķtiecīgs atbalsts ilgtspējīgai lopkopībai, nevis tādi strupi rīki kā gaļas veicināšana,” viņš piebilda.

Linuss Matauhs no Oksfordas Mārtiņa skolas un Berlīnes Tehniskās universitātes Jaunās ekonomiskās domāšanas institūta sacīja, ka “nav nekāda jēgas izmantot subsīdijas gaļas patēriņam 2022. gadā”.

Viņš apgalvo, ka gaļas ražošanas un patēriņa ceļš valstīs ar augstu ienākumu līmeni nav ilgtspējīgs un tādi risinājumi kā “gaļas nodoklis” var palīdzēt samazināt patēriņu.

Dubultie standarti?

2022. gada Eiropas Savienības veicināšanas politikas shēmā pirmo reizi kā kritērijs veicināšanas grantu piešķiršanai Eiropas Savienībā minēts veģetārs uzturs.

Inovācija parādījās pēc tam, kad Eiropas Savienības pretvēža plānā tika atzīts, ka sarkanā un apstrādātā gaļa ir saistīta ar vēža risku.

Tomēr tas attiecas tikai uz Eiropas Savienību, kas nozīmē, ka uz kampaņām, kuru mērķauditorija ir valstis, kas nav ES dalībvalstis, joprojām neattiecas šie standarti, kurus dzīvnieku labturības aktīvisti ir nodēvējuši par “dubultstandartiem”.

“Šķiet, ka dažādie standarti var radīt nepilnības un dubultstandartus, kas šķiet grūti saprotami,” sacīja dzīvnieku grupas Eurogroup aktīviste Kamilla Bjorkbūma.

Viņa piebilda, ka ir jāsaskaņo standarti precēm iekšējā tirgū un ārpus Eiropas Savienības robežām.

Björkboms sacīja, ka veicināšanas politikas pārskatīšana būtu jāizmanto, lai reklamētu cilvēku uzturam paredzētu augu proteīnu, kā arī gaļas un piena produktu alternatīvas.

Deviņi miljoni tonnu gaļas

Šķiet, ka sabiedrisko attiecību kampaņas dod taustāmus rezultātus. Eiropas Savienība ieņem pirmo vietu pasaulē cūkgaļas eksportā, astoto vietu pasaulē liellopu gaļas eksportā un trešo vietu putnu gaļas eksportā. Šis eksports ir nepārtraukti palielinājies pēdējo desmit gadu laikā, bet īpaši pēdējos divos gados.

Eiropas Savienība ik gadu 2020. un 2021.gadā eksportēja vairāk nekā 9 miljonus tonnu liellopu, cūkgaļas un mājputnu, kā arī aitu un kazu gaļas – vairāk nekā 30% eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2019.gadu, liecina Eiropas Savienības sniegtie dati. Komiteja To analizēja EUobserver.

Tas jo īpaši attiecas uz cūkgaļu, ES vislabāk pārdoto gaļu, kas veido vairāk nekā 60 procentus no visa ES gaļas eksporta. Cūkgaļas eksports 2021. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pārējai pasaulei pārdodot gandrīz 6 miljonus tonnu.

Ķīna ir viens no pievilcīgākajiem tirgiem Eiropas gaļas eksportētājiem, lai gan tādas valstis kā Ukraina, Gana, Japāna un Filipīnas ir arī starp nozīmīgākajiem gaļas pircējiem Eiropas Savienībā.

Šī eksporta vērtība 2021. gadā veidoja aptuveni 23 miljardus eiro.

Šie ieņēmumi arī pārsniedz tēriņus par importēto gaļu – krietni vien. Pagājušajā gadā ES bija aptuveni 520 procentu eksporta pārpalikums, kas liecina par Eiropas lopkopības ražotāju spēku pasaules tirgū.

Tam ir nopietnas sekas klimatam, jo ​​gaļas ražošanā ir daudz vairāk oglekļa nekā citos pārtikas produktos.

Cūkgaļas eksports no Eiropas valstīm 2021. gadā radīja siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas līdzvērtīgas aptuveni 72,2 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda. Visas Parīzes pilsētas oglekļa pēdas nospiedums 2013. gadā bija 78 miljoni tonnu.