Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda rīko preses konferenci par eirozonas monetāro politiku pēc Centrālās bankas direktoru padomes sanāksmes Frankfurtē, Vācijas rietumos, 2022. gada 27. oktobrī. AFP FILE FOTO
Frankfurte, Vācija: Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda ceturtdien paziņoja, ka eirozonā draud “mērena” recesija, taču ar to nepietiks, lai pazeminātu rekordlielo inflāciju.
Inflācija 19 valstu valūtu blokā oktobrī pieauga līdz 10,7 procentiem, kas ir vairāk nekā piecas reizes vairāk nekā Eiropas Centrālās bankas mērķis – 2 procenti, jo Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja enerģijas cenu kāpumu.
Uzstājoties banku konferencē Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Lagarda sacīja, ka 2022.gada beigās un 2023.gada sākumā ir iespējama “mērena recesija”, jo pieaugošās patēriņa cenas un kontinenta enerģētikas krīze mazina ekonomisko aktivitāti.
“Taču mēs neticam, ka ar šo recesiju pietiks, lai savaldītu inflāciju,” viņa brīdināja, norādot, ka drīzumā gaidāms vēl lielāks procentu likmju paaugstinājums.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka atklāja kārtējo likmju paaugstināšanu par 75 bāzes punktiem, kas ir otrais šāds solis kopš septembra un trešais kopš jūlija pēc desmit gadus ilgām vēsturiski zemām aizņemšanās izmaksām eirozonā.
Lagarda brīdināja, ka augstākas aizņemšanās izmaksas var padziļināt deflācijas sāpes, taču Eiropas Centrālā banka – tāpat kā citas centrālās bankas – šobrīd par prioritāti izvirza cīņu pret inflāciju.
ASV Federālo rezervju sistēma (Fed) trešdien paaugstināja likmes līdz augstākajam līmenim pēdējo 15 gadu laikā un norādīja, ka tam sekos vēl vairāk likmju.
“Mums ir jāapzinās vienam par otru, un mums ir jābūt modriem pret potenciālo nokrišņu un izplūdes ietekmi, un es domāju, ka arī Fed to apzinās,” sacīja Lagarda.
Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Fabio Paneta brīdināja, ka Frankfurtē bāzētajai iestādei ir jāpievērš “vērīga uzmanība” dārgāku aizņēmumu izmaksu ietekmei uz mājsaimniecībām un patērētājiem, jo pasaules ekonomikas perspektīvas kļūst arvien drūmākas.
“Lielāks likmju paaugstinājums, nekā gaidīts, varētu palielināt svārstīgumu un spēcīgāk ietekmēt pašreizējos augsti piesaistīto vidi pēc ļoti zemu likmju un lielas likviditātes desmitgades,” sacīja Paneta finanšu konferencē Frankfurtē.
“Kalibrējot savu pozīciju, mums jāpievērš liela uzmanība tam, lai netiktu pārspīlēti ilgstošas lejupslīdes vai tirgus traucējumu riski,” viņš piebilda.
