Serbija panāk gāzes darījumu ar Putinu, un Rietumi boikotē Krieviju | Jaunumi

Serbijas prezidents atsakās atklāti nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī nav pievienojies Rietumu sankcijām pret Maskavu.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka ir panācis “ļoti labvēlīgu” trīs gadu dabasgāzes piegādes līgumu ar Krieviju, ņemot vērā Eiropas Savienības centienus pakāpeniski pārtraukt Krievijas energoapgādes piegādi.

“Varu teikt, ka esam vienojušies par galvenajiem Serbijai ļoti labvēlīgajiem elementiem,” telefonsarunā ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu pēc darījuma noslēgšanas sacīja Serbijas prezidents.

Karam Ukrainā plosoties, Serbijas prezidents telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja, ka panācis “ļoti izdevīgu” darījumu par dabasgāzes piegādi Krievijai uz trim gadiem.

“Es varu teikt, ka mēs esam vienojušies par galvenajiem elementiem, kas ir ļoti labvēlīgi Serbijai,” žurnālistiem svētdien sacīja Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, bijušais prokrieviskais ultranacionālists.

“Mēs vienojāmies parakstīt trīs gadu līgumu, kas ir pirmais līguma elements, kas labi atbilst serbu pusei,” viņš teica.

Vučičs apgalvo, ka vēlas iekļaut Serbiju Eiropas Savienībā, taču pēdējos gadus ir veltījis saišu stiprināšanai ar Krieviju, kas ir ilggadējais sabiedrotais. Viņš arī atteicās skaidri nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, un viņa valsts nepievienojās Rietumu sankcijām pret Maskavu.

Krievijas vienošanās ar Serbiju noslēgta pēc tam, kad Maskava pārtraukusi gāzes eksportu uz Eiropas Savienības dalībvalstīm Somiju, Poliju un Bulgāriju.

Gāzes līgums, visticamāk, tiks parakstīts Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizītes laikā Belgradā jūnija sākumā – tā ir reta augsta ranga Krievijas amatpersonas vizīte kādā Eiropas valstī kopš iebrukuma Ukrainā sākuma februārī.

Neskatoties uz ziņām par zvērībām Ukrainā iebrukuma dēļ, Vučičs un citi Serbijas līderi sūdzas par Rietumu spiedienu pievienoties sankcijām pret Krieviju.

Serbijas amatpersonas norāda, ka Balkānu valstij vajadzētu pretoties šādam spiedienam, pat ja tas nozīmētu atteikšanos no mērķa pievienoties Eiropas Savienībai.

READ  Pelosi dodas nepieteiktā ceļojumā, lai Kijevā satiktu Zelenski

Vučiča autokrātiskā vara 10 gadus

Vučiča 10 gadus ilgās autoritārās varas un nerimstošās prokremliskās propagandas laikā Serbija pamazām slīdēja uz aliansi ar Krieviju.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka valsts vairākums labprātāk pievienotos kādai savienībai ar Maskavu, nevis Eiropas Savienību.

“Prezidenta Vučiča panāktā vienošanās ar prezidentu Putinu liecina par cieņu pret Serbijas lēmumu neiesaistīties pretkrieviskā histērijā,” sacīja iekšlietu ministrs Aleksandrs Vuļins.

“Brīvais līderis, brīvie cilvēki pieņem labus lēmumus Serbijas labā un nepieņem Rietumu pavēles,” sacīja Vuļins, kurš pazīstams ar savu prokrievisko nostāju.

Eiropas Savienība kopumā kopš iebrukuma ir steigšus samazinājusi savu atkarību no Krievijas enerģētikas, un tā gatavojas apspriest iespējas, kā to darīt tālāk, kā arī uzklausīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski līderu samitā, kas sāksies pirmdien.

Nav skaidrs, kā Serbija saņems Krievijas gāzi, ja Eiropas Savienība nolems pārtraukt Krievijas piegādes, kas iet caur tās dalībvalstīm.

Serbija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes, un tās galvenie enerģētikas uzņēmumi lielākoties ir Krievija.

2008. gadā Serbija gāzes un naftas nozari nodeva Krievijas uzņēmumu rokās. Gazprom Neft un Gazprom kopā pieder lielākā daļa valsts vienīgās naftas kompānijas, savukārt Gazprom ir lielākais akcionārs valsts vienīgajā gāzes krātuvē.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top