Satversmes tiesas spriedums ir devis Latvijai brīvību meklēt labāko un efektīvāko jūras ostas pārvaldības modeli. Vienlaikus ostas reforma ir jāskata plašākā nozares kontekstā, nevis tikai kā paraugs ostas pārvaldībai, intervijā sacīja satiksmes ministrs Kaspars Breškens.
“Tas kopumā ir neapšaubāmi labs lēmums un liecina, ka tādu stratēģisko aktīvu kā jūras ostas pārvaldīšana ir jāatstāj valsts pārziņā. Ministrs uzsvēra, ka valstij ir pilnīga neatkarība, izvēloties piemērotāko jūras ostu pārvaldības modeli. piebilstot, ka tas notiks visas transporta nozares reformēšanas kontekstā.
Viņš norādīja, ka Satiksmes ministrija līdz gada beigām iesniegs Ministru padomei ziņojumu, lai sniegtu redzējumu nozares vadīšanai. Tas gan vēl nebūs precīzs modelis, taču tas ir pirmais solis ceļā uz visas transporta sistēmas darbības plānošanu, nevis atsevišķu nozaru darbību plānošanu atsevišķi viena no otras.
Satiksmes ministrija
Jūras ostu reformas periodu rosinās pagarināt vēl par gadu.
“Jūras ostas nav izolētas salas. Pat dzelzceļi nav izolēti. Ceļu infrastruktūra nav izolēta. Digitālā infrastruktūra nav izolēta. Pasaules attīstītās valstis šādu infrastruktūru plāno integrēti. Jūras ostas ir ļoti svarīgas, taču tās ir nevis “Tā joprojām ir tikai daļa no visas transporta ekosistēmas,” viņš teica, piebilstot, ka ir nepieciešams atrast daudz labāku veidu, kā sadarboties un nodrošināt, lai nozarei būtu visaugstākie pārvaldības standarti.
Viņš atzīst, ka iepriekšējā ostas reformas tendence šajā ziņā bijusi pareiza
Svarīgi nepolitizēt jūras ostu pārvaldību.
Taču iepriekš uzmanība tika pievērsta tiesiskās pārvaldības ietvara reformēšanai, aizmirstot galveno jautājumu: ja pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma Krievijas kuģniecības apjoms samazinājās, kā Latvijas jūras ostām vajadzētu iztikt? ?
Breškens gan neprecizēja, vai valsts varētu atteikties no idejas par atsevišķu tirdzniecības biedrību izveidi Rīgā un Ventspilī savu ostu apsaimniekošanai, jo tas no juridiskā viedokļa ir otršķirīgs jautājums. Svarīgākais ir nodrošināt lielo ostu savstarpēju sadarbību un palīdzību, likvidēt destruktīvu konkurenci un stimulēt jūras ostas meklēt jaunas iespējas kuģniecības un uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī nodrošināt labu pārvaldību, lai jūras ostu pārvaldību paceltu jaunā līmenī. līmenī.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nebūs piekāpšanās “politiski ieceltām personām” pārvaldes institūcijās un politiķu mēģinājumi iejaukties jūras ostas darbībā.
Uz jautājumu, vai viņu biedē Zaļo un zemnieku savienības nostāja, kas Satversmes tiesā apstrīdējusi ostas reformu, Breškens sacīja, ka uzskata, ka visi ir ieinteresēti, lai jūras ostas tiktu attīstītas.
“Es centīšos pārliecināt visus savus kolēģus neatkarīgi no viņu politiskās piederības, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai mūsu jūras ostas darbotos kā iespēju indikatori, nevis kā izolētas politiskās ietekmes un greizsirdības saliņas savā starpā, starp pašvaldībām un pašvaldībām. ” Ministrs apstiprināja.
Tāpēc pašreizējais ostas pārvaldības modelis nevar palikt tāds, kāds tas bija agrāk, jo tas bija ļoti neefektīvs un trūka stratēģiskās plānošanas vai mārketinga vienotam valsts loģistikas koridoram.
Lasi arī: Atzinums | Deputāts Ventspilī: Kas slēpjas aiz ostas “reformas”?
