Lai kompensētu inflāciju, Latvijas Labklājības ministrija piedāvā dažādus atbalsta mehānismus vismazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem. Tāpat ministrija rosina mainīt pabalstu lielumus un to saņemšanas termiņus.
Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainā pasaulē, arī Latvijā, strauji aug inflācija. Pieaug arī energoresursu un pārtikas preču cenas. Šādā situācijā Latvijas valdība uzsver, ka ir svarīgi sniegt mērķtiecīgu palīdzību vismazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem, norāda ministrijā.
Ministrijas ziņojumā norādīts, ka no nākamā gada plānots paaugstināt ienākumu slieksni trūcīgajām ģimenēm
līdz 50% no zemākajiem vidējiem ienākumiem, kas ir 313 eiro pirmajam vai vienīgajam ģimenes loceklim un 219 eiro visiem pārējiem. Trūcīgo ģimeņu ienākumu limits šobrīd ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai ģimenē un 190 eiro pārējai daļai.
Katrai pašvaldībai ir tiesības noteikt ienākumu slieksni trūcīgām ģimenēm ne vairāk kā 436 eiro par pirmo vai vienīgo ģimenes locekli un 305 eiro par pārējo. Tomēr tam nevajadzētu būt mazākam par trūcīgām ģimenēm noteikto ienākumu slieksni. Tas nozīmē, ka trūcīgo ģimeņu ienākumu slieksnis dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs un atšķiras arī iedzīvotāju izvēle valsts atbalsta saņemšanai.
Šī iemesla dēļ ministrija rosina no 2023. gada 1. janvāra palielināt maksimālo robežu maznodrošinātajām pašvaldībām un noteikt maksimāli pieļaujamo 80% apmērā no vidējiem minimālajiem ienākumiem – 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai ģimenē un 351 eiro pirmajai jeb vienīgajai personai ģimenē. komfortu.
Sociālās labklājības ministrija uzsver, ka pašvaldībām joprojām būs tiesības maznodrošinātām ģimenēm noteikt zemāku ienākumu slieksni, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka ienākumu slieksnis maznodrošinātām ģimenēm nedrīkst būt zem nabadzības līmeņa. slieksnis. ģimenes.
Kopumā, ja atbalsts vērsts uz ģimenēm ar ienākumiem 508,57 eiro mēnesī, kopumā uz to var pretendēt 938 700 cilvēku.
Šogad pašvaldības, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, minimālo ienākumu nodrošināšanai piemēro dažādus koeficientus.
Plānots, ka pensionāriem, kuri dzīvo patstāvīgi vai patstāvīgi invalīdi, tiks noteikts koeficients 2,5 vai pašvaldības noteiktais koeficients, ja tas ir lielāks, savukārt ģimenēm, kurās ir tikai pensijas vecuma cilvēki vai invalīdi, koeficientu paredzēts noteikt 2 vai invalīdiem. pašvaldības noteiktais koeficients, ja tas ir lielāks par šeit norādīto parametru. Visām pārējām mājsaimniecībām koeficients būs 1,5 vai, ja lielāks, vietējās pašvaldības noteikts koeficients.
Labklājības departaments arī atzīmē, ka augstāku koeficientu piemērošana ļaus vairāk ģimeņu pretendēt uz dzīvokļa pabalstu.
Mājoklis Pensijas ir paredzētas iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Savukārt otrās un trešās kvintiles iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav tiesīgi saņemt dzīvokļa pabalstu.
Lai uzlabotu piekļuvi šļūteņu pabalstiem, Labklājības ministrija piedāvā visām mājsaimniecībām noteikt koeficientu 3 vai 4, lai aprēķinātu dzīvokļa pabalstus no 2022. gada 1. septembra.
Ministrija norāda, ka darījumu pieaugums pavērs ceļu uz atbalstu vientuļajiem un daudzdzīvokļu mājsaimniecībām, palīdzot tām segt ikdienas izdevumus un pretendēt uz dzīvokļa pabalstu.
No 2023.gada 1.janvāra GMI slieksni plānots noteikt 20% apmērā no zemākajiem vidējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka ģimenes pirmajam cilvēkam tas var būt 125 eiro, bet pārējiem 87,5 eiro.
Sākot ar 2023. gadu, pašvaldības līdzfinansējumam jābūt 50% apmērā no GMI un maksājumiem par dzīvokļa pabalstiem.
Lai mazinātu pensionāru straujās inflācijas negatīvo ietekmi, 2022.gadā pensiju indeksu plānots veikt mēnesi agrāk nekā parasti – 1.septembrī. Likumprojekts ir jāapstiprina parlamentam, un tā izskatīšana pašlaik ir aizturēta.
Savukārt 2022.gadā valsts pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 534 eiro no vidējām apdrošināšanas iemaksām iepriekšējā kalendārajā gadā valstī, tiks pārskatītas 1.septembrī, ņemot vērā faktisko PCI un 50% no apdrošināšanas iemaksām. Politiski represētajām personām pilnībā tiks pārskatīti pensiju apmēri pirmās grupas invalīdiem un avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem uz pensiju apmēriem par Černobiļas atomelektrostacijas katastrofu.
LETA iepriekš ziņoja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdevis Labklājības ministrijai līdz 14.jūnijam sadarboties ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai izstrādātu visaptverošu pabalstu sistēmu. . Ministrija priekšlikumus iesniedza savlaicīgi. Taču valdībai šonedēļ nebija laika šo priekšlikumu izskatīt. Piedāvātās izmaiņas ietver mehānismu, kā kompensēt augstākos tarifus apkurei, elektrībai un dabasgāzei.
