Minimālā alga Horvātijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā 2021. gadā
Valsts iedzīvotājiem ziņas nebūs pārsteigums: Horvātijā minimālā alga ir viena no zemākajām no visām Eiropas Savienības valstīm.
Lai gan 2021. gads ir tikai sākums, Eurostat ir izskatījis minimālās algas līmeni visā janvārī. Minimālā alga Horvātijā ir piektā zemākā Eiropā. Tikai Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā Horvātijā noteiktais līmenis ir zemāks par minimālo algu.
Janvārī par viszemāko minimālo algu 332 eiro mēnesī tika ziņots Bulgārijā. Ungārijā, Rumānijā un Latvijā tas bija no 440 līdz 500 eiro mēnesī. Tā seko minimālajai algai Horvātijā – 563 eiro mēnesī. Čehijas Republikā un Igaunijā minimālā alga bija zem EUR 600.
Dažās Eiropas Savienības valstīs minimālā alga vispār nav noteikta, lai gan tās reti tiek uzskatītas par valstīm ar viszemāko dzīves līmeni šajā grupā. Viņi ir; Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija.
21 Eiropas Savienības dalībvalstī ir noteikta nacionālā minimālā alga. Tās svārstās no 700 eiro savienības austrumos līdz 1500 eiro ziemeļrietumos. 10 dalībvalstīs – galvenokārt Austrumeiropā – minimālā alga janvārī bija mazāka par 700 eiro mēnesī. Piecās Dienvideiropas valstīs minimālā alga bija no 700 līdz nedaudz virs 1100 eiro. Sešās Rietumu un Ziemeļu valstīs cena pārsniedza 1500 eiro.
Dati rāda, ka ES augstākā minimālā alga ir 6,6 reizes lielāka nekā viszemākā.
Viens no statistikas elementiem, kas var pārsteigt valsts iedzīvotājus, ir tas, ka valstīs, kuras Eiropas Savienība uzskata par “Dienvideiropu”, minimālā alga ir augstāka par minimālo algu Horvātijā. Grieķijā viszemākā minimālā alga janvārī bija 758 eiro. Starp Eiropas dienvidu valstīm tam sekoja Portugāle, Malta, Slovēnija un Spānija, katra ar minimālo algu no 780 līdz nedaudz virs 1100 eiro. Dažas Dienvideiropas valstis – īpaši Grieķija, Portugāle un Spānija – bija starp valstīm, kuras visvairāk skāra 2008. gada finanšu krīze un pēc tās. Viņiem vajadzēja atgūties līdz vietai, kur minimālā alga ir augstāka par minimālo algu Horvātijā.
Horvātu diaspora visā pasaulē. Ekonomika nav vienīgais iemesls, kāpēc horvāti pamet savu dzimteni – viņi pārvietojas arī politisku un sociālu iemeslu dēļ © Davejcroyd
Starp valstīm kontinenta ziemeļrietumos un rietumos viszemākā minimālā alga bija Francijai, kas ir 1 555 eiro, kam seko Vācija, Beļģija, Nīderlande un Īrija, kur minimālās algas svārstījās no nedaudz virs 1600 eiro līdz nedaudz virs 1724 eiro . Luksemburgā bija visaugstākā minimālā alga, kas ir 2202 eiro.
Kad minimālās algas izsaka pirktspējas standartos (PPS), atšķirība starp dalībvalstīm ir nedaudz mazāka – minimālās algas ir “tikai” 2,7 “virs” minimālās. Bulgārija paliek saraksta beigās ar minimālo algu 623 PPS mēnesī, savukārt Luksemburga ir saraksta augšgalā ar 1668 PPS. Minimālā alga Horvātijā 2021. gada janvārī bija 805 PPS.
Lai gan rādītāji par minimālo algu līmeni Horvātijā Eiropas Savienībā nacionāli nav pilnībā apsveicami, šī ekonomiskā atšķirība savā ziņā ir veidota tam, kā Eiropas Savienība ir izveidota darbam – ES dalībvalstu iedzīvotāji var ceļot uz turieni un dzīvot tur ti, Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā iespējas var būt lielākas un algas lielākas. Horvātiem ir brīva pieeja darba tirgum visā Eiropas Savienībā.
Kur Vācijā dzīvo visvairāk horvātu. Horvāti ir sestā augstākā Vācijas iedzīvotāju grupa, kuriem ir citas valsts pilsonība. © Maikls Sanders
Daudzi jaunie horvāti labprāt izmanto šo situāciju un brauc uz darbu ārzemēs. Lai gan tas viņiem ir izdevīgi individuālā līmenī, tas veicina lielu “smadzeņu aizplūšanu” no Horvātijas – tur, kur tiek meklēti spilgtākie jaunie prāti un kuri vislabāk tiek pieņemti darbā citās valstīs, kur algas ir lielākas. Tas ļoti ietekmē arī Horvātijas iedzīvotāju demogrāfisko stāvokli.
Pagājušā gadsimta 60. gados Horvātijā bija pieci vai vairāk darbinieki uz vienu pensionāru, atbalstot valsts ekonomiku, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki baudīja pensiju, ko viņi strādāja ilgu laiku. Horvātijā šodien valstī ir palikuši tikai 1,4 darbinieki, kas palīdzēs atbalstīt A. Tauta Pateicoties sasniegumiem veselības aprūpē un izglītībā, pieauga vecāka gadagājuma cilvēku un pensionāru skaits. Un kāpēc jauniešiem ir jāpaliek, ja Horvātijā minimālā alga ir tik vāja, salīdzinot ar valstīm, kuras ar autobusu ir tikai dažu stundu attālumā?
