Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rosinātajiem grozījumiem Darba kodeksā, kas paredz pazemināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus.
LDDK savos priekšlikumos piedāvā samazināt strādājošo atlīdzību par virsstundām, atcelt prasību par koplīguma spēkā esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu darbā iegūt arodbiedrības piekrišanu. Ja arodbiedrības biedrs tiek atlaists, arodbiedrība to pamanīs.
Tāpat LDDK rosina samazināt apmaksātās slimības atvaļinājuma dienu skaitu.
Tas nozīmē, ka darba ņēmēji slimības atvaļinājuma pabalstus saņems tikai no ceturtās slimības atvaļinājuma dienas, kas būtiski apdraudētu viņu sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā.
LBAS atzīmē, ka sarunas par virsstundu piemaksas samazināšanu varētu būt iespējamas tikai tad, ja Latvijas strādnieku algas tuvosies ES vidējam līmenim. Tikmēr Latvijā, kā liecina Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojums par valsti, pēdējo 12 mēnešu laikā augstās inflācijas dēļ būtiski samazinājušās darbinieku reālās algas. Energoresursu cenu inflācija 48,8% apmērā ir daudz augstāka nekā 36,9% eirozonā.
“Eurostat dati liecina, ka darbaspēka izmaksas Latvijā pēdējos astoņos gados ir augušas daudz lēnāk, salīdzinot ar kaimiņvalstīm: kamēr Latvijā tās pieauga par 28%, Lietuvā pieauga par 37%, Igaunijā – par 169. % un Polijā – par 118%.Ja skatāmies uz pēdējiem desmit ceturkšņiem, sākot ar Eurostat datiem par 2021.gadu, tas liecina, ka darbaspēka izmaksas pie vidējās algas pieauga par 25,7% Latvijā, 31,8% Lietuvā, 33,2% Igaunijā, un 40% Polijā.Tas nozīmē 386 eiro Latvijā, 491 eiro Lietuvā un 625 eiro Igaunijā.Tas nozīmē, ka darbaspēka izmaksas Latvijā ir konkurētspējīgas un valstij nevajadzētu palikt par lēta darbaspēka zemi.
“Ņemot vērā augsto dzīves dārdzību un Latvijas atpalicību no ES un citām Baltijas valstīm,
Ir nepieņemami samazināt Latvijas strādnieku algas un viņu ģimeņu kopējos ienākumus.
Aktieri piebilst.
LBAS norāda, ka virsstundas uzņēmumā ir jāorganizē tā, lai tās neatkārtotos.
LBAS valdes priekšsēdētājs Egils Baldziens komentē: “Dati liecina, ka runas par mūsu nekonkurētspēju darbaspēka izmaksu ziņā neatbilst patiesībai. Mums jau tā ir zemākā alga, pēc kuras tiek aprēķināta nodokļa bāze. Ja darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs un Polijā , Nerunājot par citām Eiropas valstīm, nebūs jāsamazina strādnieku algas un sociālās garantijas.Ir jāizmanto investīcijas un inovācijas, lai stiprinātu mūsu valsts ekonomiku uz augstāku pievienoto vērtību.
LBAS ir pārliecināta, ka Latvijas darba devējiem un politiķiem ir jāsniedz pozitīvi signāli vietējiem darbiniekiem, lai pierādītu viņiem, ka valsts virzās labklājības virzienā un neļauj graut darbinieku tiesības un sociālo aizsardzību, bet, gluži pretēji, iegulda savā vērtīgākajā resursā: darbaspēkā.
Lasīt arī: Hipotēkas procentu maksājumus var iekļaut “attaisnotajos izdevumos”
