Latvijas valsts revīzijas ziņojumos norādīts, ka Iekšlietu ministrijas 2021.gada pārskata ziņojumā ir uzsvērtas vairākas kapacitātes problēmas vairākās iestādēs, kas reaģē uz ministriju – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Apgādes valsts aģentūrā un Pilsonības pārvaldē. un migrācijas lietas.
Iestādes kapacitātes paaugstināšanai piešķirtie finanšu līdzekļi netika izlietoti, kā arī aizkavējās svarīgi valdības projekti
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs tikai 2021. gadam izlietoja divas trešdaļas no iestādei iesniegtā budžeta. Vairāk nekā 10 miljoni eiro joprojām ir neizmantoti, jo fondam pērn neizdevās īstenot vairākus projektus. Tāpat iestādei neizdevās izlietot algu palielināšanai piešķirto finansējumu, teikts valsts pārraudzības ziņojumā.
Tāpat uzņēmumam neizdevās realizēt tādus projektus kā Ierašanās/izlidošanas sistēma un ETIAS, Šengenas zonas informācijas sistēmas pilnveidošana, Integrētās jaunās paaudzes iekšlietu informācijas sistēma (IIIS2) un citi. Tas var ietekmēt svarīgu iekšlietu sektora funkciju izpildi. Neizmantojot ES fondu finansējumu, var rasties arī papildu izdevumi valsts budžetam.
Pārskata periodā Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nav izdevies īstenot arī kapacitātes stiprināšanas pasākumus centra darbinieku darba samaksas paaugstināšanai un jaunu darbinieku piesaistei. Un vairāk nekā viens miljons eiro, kas bija paredzēts šo operāciju finansēšanai, joprojām ir neizmantots.
No 161 darba vietas tikai 19 bija lielākas algas. No 81 darba vietas, ko bija plānots reorganizēt augstāk atalgotās grupās, reorganizētas tikai četras.
Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus Iekšlietu ministrijai, lai novērstu kavēšanos ar projektu pabeigšanu centra iekšienē, uzlabotu publisko iepirkumu kapacitāti un paaugstinātu centra darbiniekiem izmaksājamo darba samaksas konkurētspēju.
Nodrošināt valsts aģentūras nepieciešamību pilnveidot darba organizāciju, sagatavojot iepirkumu
Valsts kontroliere arī sniedza ieteikumus Iekšlietu ministrijai par Iepirkumu valsts aģentūras veikto iepirkumu. Tas ietver obligātas prasības ieviešanu saskaņot iegādāto preču un pakalpojumu tehniskās specifikācijas ar organizāciju, kas saņem iegādātās preces un pakalpojumus. Tāpat plānots iekļaut iespējas slēgt ģenerālvienošanos vai līgumus ar vairākiem piegādātājiem, ja ir steidzama nepieciešamība vai pastāv riski iepirkuma procesa sekmīgai pabeigšanai.
Gar Latvijas un Baltkrievijas robežu uzstādāmā žoga iepirkumu valsts aģentūras veiktā pārbaude liecina, ka aģentūras nepārdomāto un neefektīvo metožu rezultātā tas tikai aizkavēja žoga iepirkumu un uzstādīšanu. pagaidu žogs gar robežu.
Lai arī dzeloņstiepļu žogu iegāde bija steidzama un svarīga valsts drošības nodrošināšanai, aģentūrai neizdevās apzināt nepieciešamo dzeloņstiepļu veidu un cenu sarunu laikā tas tika mainīts, neņemot vērā tirgus izpētes rezultātus un nepamatoti īso termiņu noturību. piedāvājuma, izraisot to Dzeloņstiepļu piegāde nāk vēlāk un par augstāku cenu.
Daudzos gadījumos var pieņemt steidzamus lēmumus lietās, kas saistītas ar patvēruma meklētājiem
Noslēdzot 2021.gada pārskata perioda pārskatu, Valsts revīzija aicināja Iekšlietu ministriju stiprināt institūciju kapacitāti patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanai.
Izvērtējot patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanas procesu, noskaidrots, ka tika ievērotas Latvijas Patvēruma likumā noteiktās vispārējās prasības pieteikumu izskatīšanai. Tomēr daudzos gadījumos valsts revīzijā secināts, ka patvēruma procedūras varētu tikt pabeigtas ātrāk, samazinot gaidīšanas laiku un valsts budžeta finansējuma apjomu, kas tiek izmantots patvēruma meklētāju izmitināšanas finansēšanai uz viņu lietas izskatīšanas laiku.
Īpaši valsts cenzūra liecina, ka tikai divos no 65 pārskatā iekļautajiem gadījumiem valsts drošības aparāts iesniedzis ziņojumus 30 dienu laikā. Šādos gadījumos patvēruma meklētāju statusu pārskatīšana ilga vidēji vairāk nekā trīs mēnešus, būtiski palēninot procesu.
Pārbaude jo īpaši bija vērsta uz patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, kuru pieteikumu skaits palielinājās pēc 2020. gada valsts prezidenta vēlēšanām. Pēc tam, kad sākās protesti par vēlēšanu rezultātiem, Latvija par prioritāti izvirzīja patvēruma meklētājus no Baltkrievijas, cerot paātrināt viņu patvēruma pieteikumu izskatīšanu. Tomēr valsts auditam neizdevās rast apstiprinājumu tam, ka process galu galā patiešām tika paātrināts. 2020. gadā saņemto pieteikumu izskatīšana joprojām ilga vairāk nekā četrus mēnešus, savukārt 2021. gadā iesniegto pieteikumu izskatīšana ilga vairāk nekā trīs mēnešus.
Valsts audita ziņojumā iezīmēti uzlabojumi iepriekšējā auditā atklāto problēmu novēršanā.
