Levits un Keriss uzskata, ka NATO samitā jūlijā Viļņā ir nepieciešams konkrēts un izmērāms progress.
“Vairs nepietiek pateikt – durvis uz NATO ir atvērtas, ko mēs sakām jau 15 gadus. Mums ir nepieciešams konkrēts ceļvedis, kā Ukraina var iestāties NATO,” saka Levits.
Prezidente sacīja, ka Latvija un Igaunija ir pasaulē lielākās Ukrainas devējas pēc IKP. Levits norādīja, ka tas “rāda, cik nopietni mēs uztveram Krievijas karu pret neatkarīgu un demokrātisku valsti – Ukrainu – un cik nopietni mēs uztveram šo drošības situāciju”.
Abi prezidenti pārrunāja arī enerģētikas un infrastruktūras projektus. Priekšnieki bija vienisprātis, ka Baltijas dzelzceļa projekts ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk. Kopīga Latvijas un Igaunijas pārrobežu jūras vēja projekta “ELWIND” īstenošana būtiski palielinātu Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību.
Igaunijas prezidents aicināja stiprināt abu valstu sadarbību citās jomās.
“Ir grūti saprast, kāpēc, piemēram, Igaunijas digitālās receptes var izmantot medikamentu iegādei Portugālē, bet ne Latvijā. Mēs strādājam kopā, lai tas būtu iespējams,” sacīja Kariss.
Igaunijas prezidents pirmdien tikās arī ar Latvijas Ministru prezidentu Krišannisu Karisu un apmeklēja Baltika dzelzceļa būvlaukumu. Uzturēšanās laikā viņš arī teiks runu Saeimā, apmeklēs Ādažu militāro bāzi, Inčukalna gāzes veikalu un Valmieru.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
