Attēla avots, Getty Images
Galveno notikumu hronoloģija:
1918. gads novembris — Latvijas Nacionālā padome pasludina neatkarību.
1918-20 Pilsoņu karš beidzas ar miera līgumu ar Padomju Krieviju.
1934. gads Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pārņem varu pēc nestabilu valdību secības.
1940. gads Padomju Savienība anektēja Latviju kopā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Latviju. Masu deportācijas uz Sibīriju un Vidusāziju.
1941. gads – iebrukums nacistiskajā Vācijā. Aptuveni 70 000 Latvijas ebreju nogalināja nacistu nāves komandas un latviešu paramilitārās vienības.
1944. gads – Padomju armijas atgriešanās, vēstot par turpmākiem deportāciju viļņiem un pretošanās padomju varai apspiešanu.
Protesti
1986. gads – Pirmās lielākās pretpadomju demonstrācijas, ko organizēja nacionālistu un vides aktīvisti.
1991. gads Marts — Referendums rada lielu balsu vairākumu par neatkarību.
neatkarība
1991. gads augusts — apvērsuma mēģinājuma laikā pret Gorbačovu Maskavā OMON spēki atkārtoti uzbrūk Rīgā, izraisot vēl sešus cilvēku dzīvības. Parlaments paziņo par pilnīgas neatkarības atjaunošanu.
1991. gads novembris — tiek pieņemts Pilsonības likums, kas piešķir pilsonību tiem, kam tā piederēja pirms 1940. gada padomju okupācijas, un viņu pēcnācējiem.
1993. gads jūlijs — par prezidentu ievēlēts Jonis Ulmanis.
1994. gads augusts — pēdējā Krievijas karaspēka izbraukšana.
1999. gads – Vaira Vīka-Freiberga tiek ievēlēta par prezidenti – pirmo sievieti prezidenti Austrumeiropā.
2002. gads maijs — Saeima nobalso par vēlēšanu likuma maiņu, cenšoties palielināt izredzes iestāties NATO, svītrojot punktu, kas paredz, ka deputātu kandidātiem jāprot runāt latviešu valodā.
NATO, dalība Eiropas Savienībā
2003. gads Septembris – Latvijas referenduma balsojums sniedz spēcīgu atbalstu dalībai ES.
2004. gads marts — Latvija iestājas NATO.
2004. gads maijs – Latvija ir viena no desmit jaunajām valstīm, kas pievienosies Eiropas Savienībai.
2006. gads augusts — jaunais pilsonības likums paredz, ka pretendentiem jākārto latviešu valodas pārbaudījums.
Finanšu krīze
2008. gads Decembris — Starptautiskais Valūtas fonds apstiprināja 1,68 miljardu eiro glābšanas paketi, lai palīdzētu Latvijai pārvarēt smagu ekonomikas lejupslīdi.
2009. gads Janvāris — simtiem demonstrantu Rīgā saduras ar policiju, pret valdību vērstajiem protestiem par Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības paketes nosacījumiem kļūstot vardarbīgiem.
2010. gads Janvāris — bezdarba līmenis pieaug līdz 20%, padarot Latviju par augstāko bezdarba līmeni Eiropas Savienībā.
2011. gads Septembris — Prokrieviskais Saskaņas centrs izvirzījās kā lielākā partija pirmstermiņa vēlēšanās, taču koalīcijas valdība to izslēdza.
2012. gads februāris — ar lielu balsu vairākumu tika noraidīts referendums par līdzoficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
2014. gads janvāris – Latvija pievienojas eirozonai.
Krievijas ietekme
2014. gads Septembris — ASV prezidents Baraks Obama apmeklēja Igauniju, lai pārliecinātu Baltijas valstis, ka tās var paļauties uz NATO aizsardzību laikā, kad spriedze pēc Krievijas veiktās Krimas sagrābšanas.
2014. gads Oktobris — parlamenta vēlēšanās pārliecinošu vairākumu ieguvusi centriski labējā koalīcija, kurā dominē bažas par Krievijas iejaukšanos Ukrainā un tās ietekmi Baltijas reģionā.
2015. gads marts — NATO pastiprina savu klātbūtni Baltijas valstīs, un tās spēki rīko lielas militārās mācības reģionā.
2019. gads Janvāris — Artūrs Krišjānis Kariņš kļūst par premjerministru centriski labējā koalīcijā, izņemot prokrievisko Saskaņas partiju, kas kļuva par lielāko bloku pēc 2018. gada oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām.
2022. gads februāris — Krievija iebruka Ukrainā
2022. gads augusts — Latvija izsludināja ārkārtas stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju, jo strauji pieauga nelegālās robežas šķērsošanas mēģinājumi.
