Latvijas Eiroparlamenta vēlēšanu sacīkstes ir pārāk tuvu, lai prognozētu – Euractiv

Latvijas nacionālistiskā konservatīvā partija Nationala Epfenipa Partija ECR ir vadībā sabiedriskās domas aptaujās pirms Eiropas vēlēšanām, apsteidzot pat valdošo koalīciju Džoanna Vinotepa (Eiropas Tautas partija), taču, šobrīd 16 sarakstiem sacenšoties par vismaz vienu no deviņām Latvijas vietām, rezultāti ir pārāk tuvi, lai tos prognozētu.

Abas Latvijas galvenās partijas – centriski labējā Jaunā Vienotība (JV) – Vienotības un četru reģionālo partiju apvienība – un opozīcijā esošā Nacionālā Apvienība (NA) izvirzījušas sev mērķi iegūt vairāk, nekā katra šobrīd ir divas vietas. Eiropas Parlamentā.

“Šķiet, ka vadošās partijas noteikti nesasniegs savas ambīcijas (…) Viss liecina, ka nevienai partijai ir grūti iegūt šos trīs mandātus.” [seats] Nebūt ne,” portālam Euroactiv sacīja Latvijas Universitātes politologs Joriss Rozenvalds.

Tā kā 8.jūnijā Latvijas iedzīvotāji Eiropas Parlamentā plāno ievēlēt deviņus deputātus līdzšinējo astoņu deputātu vietā, Rozenvalds norāda, ka konkurence ir spraiga, un parlaments to labi atbalsta. Eiropa ievēl Nacionālo aptauju pārskats liecina, ka astoņiem sarakstiem no 16 ir iespēja iekļūt parlamentā.

“Konkurence ir katrā segmentā,” sacīja Rozenvalds, skaidrojot, ka Latvijas nedaudz sarežģītā politiskā ainava, kurā būtiska loma ir etniskajai piederībai, piedāvā vairākas iespējas. Tas ietver gan konservatīvo pusi, piemēram, NA un Jaunā konservatīvā (JKP), gan kreiso, kur Saskaņa un Stabilitātei! Katram no viņiem ir atšķirīgs viedoklis par Putina Krieviju, taču katra cita starpā koncentrējas uz krievvalodīgajiem vēlētājiem.

Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa (S&D), kas pēc lielās neveiksmes 2022. gada vēlēšanās gatavojas atgriezties ES Parlamentā, neskatoties uz to, ka pašlaik tai nav nevienas vietas valsts parlamentā, liecina Europe Balsu dati. . Pašreizējie. Tikmēr partija Latvijas attīstībai, visticamāk, saglabās savu vienīgo krēslu.

Paredzams, ka pa vienai vietai iegūs arī potenciālie jaunpienācēji Progresīvie (Greens/EFA), Apvienotais Saraksts (EPP), Stabilitātei! un Latvija pirmajā vietā.

READ  Latvijas televīzijai ir aizliegts pārraidīt pareizticīgo dievkalpojumus

Iespēja gāzt no troņa

Eiropas atlasītāji pašlaik sagaida, ka valdošā Apvienotā alianse saglabās divas savas grupas, bet NA iegūs vienu pašreizējo divu grupu vietā.

Tomēr maijā sabiedriskās raidorganizācijas domnīcas SKDS veiktā aptauja liecina LTV Tas liecina par līderu maiņu, pirmajā vietā ECR grupā ieņemot salīdzinoši mēreni labējo partiju NA ar 11%, kam seko apvienotā partija, kas uzvarēja iepriekšējās ES vēlēšanās 2019.gadā ar 26,24%, ar 8,1%. .

Pēc pievienošanās koalīcijā no 2019. līdz 2023.gadam NA piedalījās arī jaunajā koalīcijā, kas pērn ātri sabruka un tika nomainīta ar visu laiku kreisi noskaņotāko Latvijas koalīciju.

Skandālu sērija varētu izskaidrot partijas kopējo uzticības zudumu, jo politikas eksperti ir vienisprātis, ka lielu daļu zaudējumu nodarījis partijas “otrais numurs” ES vēlēšanu sarakstā Krišāns Karinčs.

Bijušais premjerministrs Karinešs šopavasar atkāpās no ārlietu ministra amata pēc tam, kad pagājušā gada rudenī atklājās, ka šajā periodā privātajiem lidojumiem iztērēts aptuveni pusmiljons eiro. Viņa premjerministra amats ir no 2019. līdz 2023. gadam.

Taču pat tad, ja NATO, kas vēlas lielāku sadarbību aizsardzības jomā ar NATO un ES un mazāku Briseles iejaukšanos tādos jautājumos kā migrācija, aptaujās pārspēj valdošo koalīciju, Rozenvalds saka, ka abi var cerēt tikai uz divu vietu iegūšanu.

Karš Ukrainā, lai palielinātu dalību?

Rozenvalds sacīja, ka ES vēlēšanās Latvijas iedzīvotāji mēdz balsot par sabiedrībā zināmām sejām ar “pieredzi Eiropas Parlamentā”, jo viņš nesaskatīja nejaušību NA kāpumā sabiedriskās domas aptaujās, jo tās līderis ir pašreizējais Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Cels.

“Domāju, ka NA šajā posmā ir pārspējusi JV nevis tāpēc, ka viņiem ir ļoti stingra nacionālistiska nostāja, bet gan tāpēc, ka Sella kungs sabiedrības acīs ir ļoti pieredzējis un ietekmīgs politiķis Eiropas Parlamentā,” piebilda Rozenvalds.

READ  Dāņu režisora ​​Tomasa Vinterberga filma "Druk" guva uzvaras Eiropas Kinoakadēmijas balvās

Tas pats attiecas uz kopuzņēmumu, kuru vada pašreizējais ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, neskatoties uz to, ka to “novilka Karinc”.

Rozenvalds piebilda, ka vēlētāju aktivitāte, kas bija krietni zem ES vidējā rādītāja 33,53% 2019. gadā un joprojām ir daudz augstāka reģionālajās un nacionālajās vēlēšanās attiecīgi 2025. gadā un 2026. gadā, varētu uzlaboties, jo vēlētāji ir ļoti nobažījušies par karu Ukrainā kā Krievijas kaimiņvalstī.

“No šāda viedokļa raugoties un apzinoties, ka šajā situācijā visi Eiropas jautājumi lielā mērā ir arī mūsu drošības jautājumi, iespējams, mēs pacelsimies virs diezgan bēdīgajiem 33% iepriekšējās vēlēšanās,” viņš sacīja.

[Edited by Alice Taylor]

Lasiet vairāk ar Euractiv

Abonējiet mūsu ES vēlēšanu atšifrēto biļetenu tūlīt

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top