Latvijas Finanšu ministrija brīdina, ka valsts atrodas uz enerģētiskās krīzes sliekšņa – Baltic News Network

Pēc diviem smagiem Covid-19 gadiem Latvijā sācies 2022. gads, cerot atjaunot kaut kādu kārtību. Diemžēl tas nekad nav noticis. Latvijas Finanšu ministrija sniedz ieskatu aizvadītajā gadā un prognozi gaidāmajam 2023. gadam.

Kamēr Latvija pandēmijas izraisīto krīzi pārvarēja veiksmīgāk, nekā sākotnēji cerēts, situāciju pēc 24.februāra pilnībā nosaka Krievijas-Ukrainas karš, tirdzniecības attiecību pārtraukšana ar agresorvalsti, kā arī Ukrainas un Ukrainas kara bēgļu pārvietošana. Energoresursu straujais pieaugums. Pēdējais jau ir tuvu tam, lai kļūtu par pilnvērtīgu enerģētikas krīzi.

2023.gads Latvijā sāksies ar tehnisku jeb “pagaidu” budžetu, jo budžeta likums valstī vēl nav stājies spēkā. Pagaidu budžets nepiedāvā nekādas politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas vai jaunus risinājumus – jaunā valdība piedāvās politikas izmaiņas un jaunus pasākumus nākamajam gadam. To viņam Saeimā paredzēts iesniegt 2023.gada 9.februārī.

Kamēr Latvijas IKP pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu pieauga par 5,6%, ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī samazinājās līdz 2,9%. Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada šo pašu ceturksni, bija vērojams samazinājums par 0,6%.

Noteicošā loma IKP kritumā bija būtiskajam kritumam būvniecības un vairumtirdzniecības nozarēs.

Cenu pieaugums vispirms skāra būvniecības nozari, palielinot izmaksas un aizkavējot darbus. Visvairāk darījumu apturēšana ar Krieviju skāra vairumtirdzniecības nozari.

Karš tieši ietekmēja energoresursu tirgu. Strauji augošās cenas un ierobežotā piekļuve resursiem ir izraisījusi gāzes un elektrības cenu kāpumu daudzkārt. Gada otrajā pusē pēc strauja pārtikas cenu kāpuma inflācija Latvijā sasniedza augstāko punktu kopš 90. gadu vidus, septembrī sasniedzot 22,2%, bet oktobrī un novembrī stabilizējoties nepilnu 22% līmenī.

Līdzīga situācija bija visā Eiropā. Latvija, sekojot citu Eiropas valstu piemēram, ir sniegusi atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai mazinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu ietekmi. 836 miljoni eiro novirzīti inflācijas mazināšanas pasākumiem un elektroenerģijas un apkures izmaksu samazināšanas pasākumiem.

READ  Varas iestādes uz Latvijas un Baltkrievijas robežas uzstāda pirmo vairākus kilometrus garo pastāvīgo žogu - Baltic News Network

Lai ierobežotu strauji augošo inflāciju, centrālās bankas sāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu 2022. gadā. ASV Federālo rezervju sistēma bija pirmā, kas paaugstināja procentu likmes (16. martā), kam sekoja Eiropas Centrālā banka (21. jūlijā). Pēdējais veica pirmo procentu likmes paaugstināšanu pēdējo vienpadsmit gadu laikā. Samazinoties enerģijas cenām un pieprasījumam pasaules tirgū, inflācija ir sākusi stabilizēties Amerikas Savienotajās Valstīs un eirozonā.

Tajā pašā laikā pieaugošās procentu likmes sāka sadārdzināt kredītus un bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi. Starptautiskais Valūtas fonds samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 4,4%. Paredzams, ka 2023. gadā ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 2,7%.

ASV ekonomikas izaugsmes prognoze 2022. gadam pazemināta no 4,0% uz 1,6% un 2023. gadam no 2,6% uz 1,0%. Līdzīgas prognozes Eiropas Komisija sagatavojusi 27 ES dalībvalstīm: ekonomikas izaugsmes prognoze 2022. gadam samazināts no 4,0% līdz 3,3%, bet 2023. gadam – no 2,8% līdz 0,3%.

2022. gadā Latvijas ekonomika būs augusi par 1,6%. Sagaidāms, ka nākamgad valsts ekonomika samazināsies par 0,6%.

Paredzams, ka ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties 2023. gada vidū. Sagaidāms, ka 2024. un 2025. gadā ekonomika uzrādīs pozitīvu dinamiku un IKP pieaugums sasniegs 3,0%.

Ņemot vērā Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju, FM apliecina, ka nodokļu sloga līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eurostat datiem 2021.gadā nodokļu ieņēmumu attiecība Latvijā pret IKP bija 30,8% (2020.gadā – 31,2%), savukārt vidēji Eiropas Savienībā – 41,7%.

Latvija bija viena no retajām OECD valstīm, kas 2021. gadā samazināja arī darbaspēka nodokļu slogu. 2020. gada starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā Latvijai bija otrs konkurētspējīgākais nodokļu režīms starp OECD dalībvalstīm (indeksu veido ASV nodokļu korporācija).

Ekonomiskās brīvības indekss Latvijā 2022. gadā bija 74,8, kas valsts ekonomiku šī gada indeksā ierindo 18. vietā.

Eiropas reģionā Latvija ieņem 13.vietu no 45 valstīm. Kopējais valsts indekss ir augstāks nekā vidēji reģionā un pasaulē.

READ  Vēl vismaz divas nedēļas Covid noteikumu neatvieglošana / raksts / Eng.lsm.lv

Lasiet arī: Latvijas neatkarīgās ministrijas un institūcijas pieprasa būtisku finansējuma palielinājumu 2023.gadam

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top