Kā “Vecais Stenderis” lika pamatus latviešu valodas raksturošanai / Eseja

Vairāk par pasākumu ciklu var uzzināt plkst https://www.gramatai500.lv/ Lai uzzinātu vairāk par Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās pastāvīgi mainīgajām izstādēm un kolekcijām, apmeklējiet: https://www.lnb.lv/.

Kā Vecais Stenderis lika pamatus latviešu valodas raksturošanai turpmākajos 100 gados

Daudzi notikumi mūsu prātos ir iekodēti konkrētu figūru veidā, piemēram, Ernsts Gluks par Bībeles tulkojumu latviešu valodā, Joris Aļonāns un Atess Kronvalds par tautas atmodu un Jānis Endzeliņš par mūsdienu latviešu valodu. Vēl viena šāda ikona ir Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796), pazīstams arī kā Vecais Stenders. Taču viņš simbolizē ne vienu notikumu, bet patiesībā veselu gadsimtu, jo ir visa XVIII gadsimta ražīgākais un nozīmīgākais latviešu autors.

Turklāt viņa ieguldījums latviešu valodas un literatūras attīstībā ir ļoti daudzpusīgs. Vecais Stenders bija ne tikai pirmo laicīgās dzejas un laicīgo stāstu krājumu, pirmās grāmatas par Visuma modeli autors, bet arī zinātnieks un latviešu valodas apraksta veidotājs.

Ar saviem diviem gramatikas likumiem, Pabeidziet jaunos gramatikas noteikumus [New, more complete Latvian grammar] (1761), Gramatikas noteikumi [Latvian Grammar] (1783), un divas vārdnīcas – papildinājums pirmajai gramatikai (1761), papildus visaptverošajai grāmatai Letisches vārdnīca (1789), Stenders lika pamatus latviešu valodas aprakstam nākamajiem simts gadiem. Ne tikai pats Vecais Stenders kļuva slavens, bet arī Stendera gramatika un vārdnīca kļuva par pazīstamām ikonām tiem, kas mīlēja latviešu valodu līdz 19. gadsimta beigām.

Faktiski pirmās latviešu valodas vārdnīcas un gramatikas radīja jau 17. gadsimta autori – Georga Mansiliusa Vācu-latviešu vārdnīca. Salātu augs (1638), Johana Georga Rīhūzena gramatika Manodictio (1644) un, protams, Heinriha Ādolfa noteikumi Erster Versach [First Attempt] (1685). Bet pagāja laiks, un šīs publikācijas praktiski nebija pieejamas, turklāt tās bija arī novecojušas. Cerības ir garām un arī sasniegumi.

READ  Valsts prezidents Rinkēvičs dodas savā pirmajā reģionālajā vizītē / raksts

Būdams aktīvs un radošs apgaismības pārstāvis, Vecais Stenders rūpīgi sekoja jaunākajām zinātnes norisēm un izmantoja tās savos darbos.

Arhiva bildes. Bevennotes 04.06.2023. Mariona Baltkalni / Radio Latvijas

Tas ir skaidri redzams Ievadā gramatikā (īpaši Otrajā ievadā), kas pēta latviešu valodas lingvistisko asociāciju jautājumus, kas līdz šim nebija darīts. Interese un izpratne par valodu sakarībām Eiropā pieauga astoņpadsmitajā gadsimtā, līdz ar salīdzinošās vēsturiskās valodniecības parādīšanos deviņpadsmitā gadsimta sākumā.

Protams, Stendera piezīmes paliek kā liecība par tā laika domāšanu, un atklāj daudz interesantu novērojumu. Stenders sāk savas gramatikas ievadu, sakot, ka “latviešu valoda ir lietuviešu valodas māsas valoda”, un turpina skaidrot šo valodu izcelsmi. Latviešu valodu viņš uzskata par piederīgu pie slāvu valodām, ko pamato ar latviešu un krievu vārdu salīdzināšanu. Stenders ievadā vērš uzmanību arī uz latviešu valodas un citu valodu saiknēm.

Viņš arī norāda, ka latviešu un igauņu valodas nav radniecīgas, bet igauņu valodai līdzīgu valodu runā tā sauktie krīvēņi (“krieviņi”) Kurzemē (Kurzemes apriņķī), pie Bauskas, un lībieši. Vērts atzīmēt, ka Stenders latviešu valodu uzskata par vienu no vecākajām Eiropas valodām, jo ​​tajā ir daudz vārdu, kas līdzinās dabas skaņām.

Dialektiem veltītā gramatikas nodaļa ir pirmais visaptverošais pētījums par dažādiem latviešu valodas reģionālajiem un sociālajiem dialektiem. Līdzās ugszem (austrumlatviešu) un Kurzemes valodu piemēriem minēti arī pilsētvides un rakstības termini, kas piesātināti ar daudziem nevajadzīgiem aizguvumiem un semantiskiem un sintaktiskiem aprēķiniem. Stenders aicina attiecīgajā valodā nelietot ne šos vārdus, ne vietējos dialektus.

Latviešu valodas vārdnīcai veltīta atsevišķa nodaļa. Stenders apraksta latviešu valodas leksikas vispārīgos aspektus, piemēram, ar kultūru saistītu vārdu trūkumu, jaunu aizņēmumu rašanos, plašu sadzīvē lietojamo vārdu krājumu un dažas specifiskas leksikas jomas: filozofijas termini, sinonīmi, sinonīmi, nesakritības starp vācu un latviešu vārdu nozīmi un neķītriem vārdiem latviešu valodā. Tajā ir arī latviešu kalendāro mēnešu nosaukumi, neliels mīklu krājums, sakāmvārdi un vēl daži materiāli.

READ  Vairāk nekā 40% ārstu Latvijā ir simptomi/raksts

Arhiva bildes. Bevinuts 22.01.2018. Publicē notikumus

Nodaļā “Par dzeju” aplūkotas latviešu tautasdziesmas un sniegti daži piemēri. Tajā aplūkota arī vācu autoru latviešu dzeja, pieminēts Kristofs Forakers un Johans Fišmens, apspriesti ritma un atskaņas jautājumi.

Stenders ne tikai rakstīja gramatikas noteikumus, izmantojot vārdu morfoloģiju un vienkāršus sintakses modeļus. Valoda atspoguļo tautas vēsturi un garu, tāpēc Stendera gramatika ir daudz vairāk nekā valodas apraksts.

Latviešu rakstu valodas vēstures pētnieks Arturs Ozols savulaik to raksturoja kā “[the] “Pirmais jurisprudenciālo eseju krājums par latviešu valodas pareizrakstību, gramatiku, vārdu krājumu, frazeoloģiju, semantiku, tulkošanas teoriju, etnogrāfiju, folkloru, metriem un stilu.”

Stendera vārdnīca Letisches vārdnīca (1789) spēra vēl vienu soli uz priekšu latviešu valodas raksturošanā. Latviešu-vācu sadaļā ir aptuveni 7000 vārdu, bet vācu-latviešu – ap 14 000 vārdu. Abās sadaļās aiz pamatteksta ir atsevišķi cilvēku vārdu saraksti, vietvārdi Lībzemē un Kurzemē, dzīvnieku, putnu, zivju, kukaiņu, koku, augu un sēņu nosaukumi. Stenders savāca vārdnīcu materiālus no dzīvās valodas un no Kaspara Elfera (1748) un Jākoba Langes (1772-1777) izdotajām vārdnīcām.

Līdzās Langes darbam Stendera vārdnīca bija vērtīgākais 18. gadsimta latviešu valodas vārdnīcu sasniegums, kas daudziem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē kalpoja par latviešu valodas avotu. Tikai 1872. gadā divas vārdnīcas (Krišānis Valdemārs un Kārlis Kristiāns Ulmanis) pārspēja Stendera darbu.

Atklājot pirmo Latviešu draugu biedrības sapulci 1827. gadā, Ekšelas mācītājs Kristians Brokhuizens viņu raksturoja ar šādiem vārdiem:

“…Neviens netika paņemts pārāk ātri [researching] Latviešu valoda ir tik dziļa, viņš to ir tik daudz pētījis, un nav atrasts neviens gudrāks par viņu valodas likumos un tā teikt, ko var iemācīties, un līdz pat šai dienai viņa grāmatas valodas mācīšanai, nes viņa vārdu joprojām ir raksti, no kuriem mēs visi esam mācījušies un joprojām mācāmies.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top