Skatītāji pagājušajā nedēļā devās uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu, lai noskatītos dokumentālo filmu “F@ck This Job” par Krievijas neatkarīgās televīzijas vadītāju Rainu (Dožd) un viņa cīņu, lai izdzīvotu Vladimira Putina karā pret neatkarīgiem medijiem.
To vadīja un stāstīja Vera Kreševska, TV Rain līdzdibinātāja ar Sindejevu, kura Rīgā ieradās pēc tūres pa Amerikas universitātēm. TV Rain šobrīd ir ieguvis apraides licenci Latvijā un daļu darbinieku pārcēlis uz biroju Rīgā.
Raidījums Rīgā radīja dažus neērtus jautājumus par Krievijas mediju uzņēmuma lomu ES un NATO valstī ar lielu krievu iedzīvotāju skaitu.
Pati filma pilnībā piesaistīja skatītājus. “F @ ck This Job” stāsta par gudru, enerģisku un atlaidīgu sievieti, kura ir precējusies ar turīgu princi (baņķieri) un nolemj izveidot televīzijas kanālu. 2010. gads. Dmitrijs Medvedevs ir prezidents, dala burgerus ar Baraku Obamu un sola pārmaiņas. Nauda plūst Maskavā kļūst labāk un viss ir iespējams. Sendeva brauc ar savu spilgti rozā automašīnu uz Maskavu no savas piepilsētas savrupmājas, lai atjaunotu bijušās saldumu fabrikas studijas telpas, nolīgtu talantīgus jaunus hipsterus un pārraidītu savu spilgti rozā “optimistisko kanālu”.
Pat kādam, kurš visu laiku dzīvojis Maskavā, bija nedaudz pārsteidzoši redzēt Maskavu tajos gados, kad ledusskapji bija pilni ar labu šampanieti, visi likās tikko nokāpuši no modes skates skrejceļa, geji bija tur Krievijas prezidente apstājās, lai sasveicinātos un iedzertu tēju kopā ar garīgo Sendevu.
Tiešsaistes talanti lēnām iemanās lasīt tālvadības lasītājus un sponsorētās reklāmas, un tas, kas pirmo reizi izskatās kā koledžas hobija pulkstenis, pārvēršas stilīgā viedtelevizorā. Politiskajai dzīvei sākot šķetināties – Medvedevs atdeva prezidenta amatu Putinam, protests pēc protesta Maskavā par viltotām vēlēšanām un konstitucionālo pulcēšanās tiesību pārkāpumiem, Krievija anektēja Krimu un uzsāka pilnvaroto karu Donbasā – TV Raiņa komanda izrādījās pilns ar drosmīgiem, nežēlīgiem žurnālistiem, kas ziņo par ziņām Tiešraidē no visur, tostarp rīsu vagoniem ceļā uz citu aizturēšanas centru.
Televīzijas lietus sāka darīt savu. Tā kļūst par vietu, kur jūs varat redzēt patiesās ziņas un dzirdēt patiesos viedokļus. Kričevska šo punktu ilustrē, sadalot ekrānu četrās daļās: vienā TV Rain atspoguļo protestus vai MH17 notriekšanu, bet pārējās trīs kastēs valdības kanāli pārraida TV seriālus un filmas.
Tas, kā zināms, labi nebeidzas. Jo labāks ir viņu ziņu atspoguļojums, jo lielāks ekonomiskais un politiskais spiediens uz Sindejevu un uzņēmumu. Krievijas varas iestādes to izņem no kabeļtelevīzijas tīkliem, reklāmas ieņēmumi zūd, Baltā pils tiek pārdota ārpus Maskavas. Bet kaut kā izrāde turpinās līdz 24. februārim. Dažas dienas vēlāk TV Rain komanda izslēdza gaismu un aizvēra durvis, kamēr balerīnas dejoja pāri ekrānam uz “Gulbju ezeru” – atturēšanos no 1991. gada Maskavas apvērsuma mēģinājuma laikā pārraidītā. Lielākā daļa žurnālistu drīz vien pameta valsti. .
Pēdējie titri bija piepildīti ar skatītāju aplausiem. Taču jautājumu un atbilžu sesijas laikā, kas sekoja seansam, komplimentus pārņēma satraukums. Vai Rain TV auditorija bija Krievijā, vai arī tā ir vērsta uz krievvalodīgajiem arī Latvijā? Vai viņi plānoja atspoguļot notikumus un politiku Latvijā? Vai Baltijas valstīs būs tēmas, kas īpaši interesēs krievvalodīgos?
Zilonis zālē bija intervija, ko Raina Raina žurnāliste Katja Kotricadze sniedza Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, kas bija Krievijas sabiedrībā aktuāla tēma.
Lielākā daļa intervijas attiecas uz padomju laika pieminekļa “Latvijas atbrīvotājiem” – tas ir, padomju armijai un valstij, kas Latviju okupēja līdz 1991. gadam – nojaukšanu un dažādiem latviešu un krievu konfliktu avotiem valstī.
Daudzi klātesošie – ļoti pieklājīgi – intervijā ar mēru atzīmēja impēriskās mentalitātes nokrāsu. Tikpat pieklājīgā Sendēva atbildēja, ka, viņasprāt, Kotrikadze tikai dara savu žurnālistes darbu, un izteica domu, ka, iespējams, jautājums par impērisko mentalitāti vairāk skar jautātāju, nevis Kotrikadzi.
Visi turpināja smaidīt un pamāt ar galvu, un pēc dažiem jautājumiem un komplimentiem vakars noslēdzās uz siltas nots. Taču bija skaidrs, ka, esot mediju uzņēmumam svešā valstī, nāksies saskarties ar jaunu problēmu kopumu.
“F @ ck This Job” – kas parādās arī ar nosaukumu “Tango With Putin” – ir pieejams tiešsaistē dažās valstīs. Skaties Vietne Informācijai par radio programmām un teātra izrādēm.
