Eiropas Centrālās bankas (ECB) logs masveida procentu likmju paaugstināšanai aizveras, jo draud recesija un aizņēmumu izmaksas tuvojas līmenim, kas vairs nesniedz atbalstu.
Rekordiskā inflācija un ziemas enerģijas trūkuma draudi ir mazinājuši pārliecību par eirozonas ekonomiku. Sarežģītajiem datiem pakāpeniski pasliktinoties, vanagiem, kas pašlaik īsteno ECB politiku, ir ierobežotas iespējas panākt ievērojamākus panākumus.
Šī iespēja varētu izmantot nākamās divas sanāksmes oktobrī un decembrī, jo tirgi jau sola, ka pirmā sanāksme nodrošinās septembra vēsturiskā 75 punktu kustības atkārtojumu. Ieejiet jaunajā gadā, apgalvojot, ka cenu cīņa pārspēj izaugsmi — situācija daudzās pasaules centrālajās bankās šobrīd kļūs vēl grūtāka.
Amatpersonas Vašingtonā šonedēļ Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējās sanāksmēs nojauta, cik slikti viss ir, jo banka samazināja eirozonas izaugsmes prognozi 2023. gadā līdz tikai 0,5%. Gaidāms, ka gan Vācija, gan Itālija piedzīvos ikgadēju samazinājumu.
Ekonomikas pasliktināšanās draud ar sadursmi ar Eiropas Centrālās bankas dovish grupu, kas lielākoties saglabājusies mierīga, jo kvantitatīvā mīkstināšana ir beigusies, politikas instrumenti ir atjaunoti un procentu likmes ir paaugstinātas par 125 bāzes punktiem.
“Eiropas Centrālajai bankai tagad ir jārīkojas ātri, lai mazinātu inflācijas gaidas, pirms sarunas par algām novedīs pie otrās kārtas ietekmes,” sacīja Karstens Juniuss, J Safra Sarasin galvenais ekonomists. “Kad recesijas riski kļūs par realitāti un sāks parādīties spiediens uz ekonomiku, būs grūti virzīties uz priekšu ar lielākiem augstumiem.”
Eiropas Centrālās bankas jaunākajā prognozē nav iekļauta recesija 19 eirozonā, lai gan nesenā Krievijas iejaukšanās enerģētikas tirgū, visticamāk, padarīs prognozes novecojušas, un PMI aptaujas liecina, ka ražošana kopš jūlija ir samazinājusies. Ekonomisti arvien vairāk uzskata, ka ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama. Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda saka, ka lejupslīde nenovērsīs uzmanību no uzdevuma sagrābt inflāciju atpakaļ līdz pagājušā mēneša 2% no 10% mērķa. Tas pats par sevi nesaskata cenu kritumu.
Mūsu galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, un mums tas ir jāsasniedz. Ja mēs to neieviesīsim, tas daudz vairāk kaitēs ekonomikai.”
Jebkurā gadījumā trešā ceturkšņa IKP dati būs jāiesniedz tikai 31. oktobrī — četras dienas pēc šī mēneša lēmuma par cenām.
Sākotnējais recesijas aicinājums var notikt tikai tad, kad janvārī tiks publicēti skaitļi par 2022. gada pēdējiem trim mēnešiem.
Līdz tam laikam lielākā daļa politikas veidotāju vēlētos, lai iesniegšanas rādītājs, kas pašlaik ir 0,75%, būtu tā sauktajā neitrālajā līmenī, kas ne stimulē, ne neierobežo ekonomiku – tiek uzskatīts, ka tas ir kaut kur tuvu 2%.
Lai ātri tur nokļūtu, latvietis Mārtiņš Kazāks un lietuvietis Ģedimins Šimkus šomēnes mēdz likmi dubultot līdz 1,5%. Spēcīgu soli atbalstīja arī soms Olli Rēns un vācietis Joahims Nāgels.
Nīderlandes centrālās bankas vadītājs Klāss Knots pirmdien sacīja, ka nepieciešami vēl vismaz divi “nozīmīgi” palielinājumi.
Amatpersonas nevēlas teikt, kur cenas sasniegs maksimumu, bet Falcons galvenais ir ātrums. Lai gan cenu kāpums nav Eiropas ekonomikas lejupslīdes dzinējspēks, tas kļūs mazāk garšīgs, jo mājsaimniecības cīnās. Baloži jau sāk atrast savu balsi.
Galvenais ekonomists Filips Leins ir viens no tiem, kas mudina atturēties, sakot, ka ir pāragri spriest par ECB nākamo soli. Portugāles centrālās bankas prezidents Mario Centeno brīdina, ka pārspīlēšana tagad var vēlāk atkāpties.
Itālijas pārstāvis Ignazio Visco, iespējams, to ir izteicis skaidrāk, retos publiskajos komentāros atzīmējot “pēkšņu ekonomikas izaugsmes perspektīvas pasliktināšanos”.
“Ļoti straujais un redzamais procentu likmju pieaugums galu galā palielinās recesijas riskus,” viņš teica septembra beigās.
