RĪGA – Latvijas ekonomikas ainavā 2023.gadā bija vērojams neliels IKP kritums par 0,3 procentiem un jaukts nozaru sniegums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Neskatoties uz šo kritumu, dažās nozarēs, īpaši pakalpojumu nozarē, bija vērojama izaugsme, kas liecina par sarežģītu ekonomikas struktūru, ko ietekmē dažādi vietējie un starptautiskie faktori.
Tautsaimniecības nozares: jaukts rezultātu kopums
Gadā, kurā bija gan izaicinājumi, gan noturība, Latvijas tautsaimniecības nozares rādīja daudzveidīgu ainu. Ražošanas nozarēs bija vērojams kritums par 1,4 procentiem, galvenokārt sakarā ar ievērojamu kritumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā un ražošanā. Konkrēti, lauksaimniecība tika smagi ietekmēta ar kritumu par 8,1%, ko ietekmēja samazināta ražas, lopkopības un meža produkcija. Savukārt pozitīvs aspekts bija pakalpojumu sektorā, kas uzrādīja pieaugumu par 0,8%, ar ievērojamu sniegumu būvniecības sektorā, kas pieauga par 18,6%, kas pozitīvi ietekmēja IKP attīstību.
Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī transporta un noliktavu sektors ir saskārušies ar lejupslīdes periodiem, atspoguļojot plašāku ekonomisko spiedienu un mainīgu patērētāju uzvedību. Tomēr, ņemot vērā šos izaicinājumus, informācijas un komunikāciju sektors sasniedza 3% pieaugumu, ko atbalstīja tehnoloģiju un digitālo pakalpojumu attīstība.
IKP sastāvs: mājsaimniecību izdevumi un starptautiskā tirdzniecība
Mājsaimniecību izdevumi 2023. gadā samazinājās par 1%, nepārprotami samazinoties pārtikas produktu patēriņam, izceļot patērētāju prioritātes un, iespējams, stingrākus finanšu nosacījumus. Starptautiskās tirdzniecības frontē Latvija piedzīvoja sarukumu, preču un pakalpojumu eksportam sarūkot par 5,9%, bet importam par 2,9%. Šīs kustības uzsver mijiedarbību starp Latvijas iekšzemes ekonomiskajām aktivitātēm un globālā tirgus dinamiku, ietekmējot tādas nozares kā koksnes izstrādājumi, mašīnas un transporta pakalpojumi.
Neskatoties uz šīm problēmām, darbinieku atalgojums dažādās nozarēs palielinājās par 12,7%, kas liecina par algu pieaugumu un, iespējams, atspoguļo centienus stimulēt iekšējo patēriņu un uzturēt dzīves līmeni.
Raugoties nākotnē: ekonomiskās perspektīvas Latvijā
2023. gads bija apliecinājums Latvijas ekonomikas noturībai un spējai pielāgoties globālajai nenoteiktībai un nozarei raksturīgiem šķēršļiem. Lai gan nelielais IKP kritums norāda uz problemātiskām jomām, pakalpojumu un būvniecības nozares izaugsme norāda uz stiprajām pusēm. Mājsaimniecību tēriņu modeļu un starptautiskās tirdzniecības apjomu maiņa prasa stratēģiskus pielāgojumus, lai efektīvi pārvarētu turpmākās problēmas.
Latvijai turpinot līdzsvarot iekšzemes pieprasījuma veicināšanu un konkurētspējas paaugstināšanu starptautiskajā arēnā, turpmākie gadi būs izšķiroši tās ekonomiskās izaugsmes un stabilitātes virziena noteikšanā. Koncentrējoties uz inovācijām, digitālo pārveidi un ilgtspējīgu attīstību, Latvijas mērķis ir stiprināt savu ekonomiku pret turpmākiem traucējumiem un tiekties uz pārtikušu un noturīgu nākotni.
