Lūkass Degutis stāstīja šo rakstu, lai jūs varētu to noklausīties.
Krievu izcelsmes Inesei Novikovai 74 gadu vecumā tika paziņots, ka viņai jāmācās latviešu valoda vai arī viņa ir jāizraida. “Kad šī politika tika izsludināta, es jutos fiziski slikti,” viņa man teica, kad tikāmies birojā netālu no Rīgas centra. “Es šeit dzīvoju mierā 20 gadus.”
Pēc aukstā kara beigām viņai nebija prasības iegūt Latvijas pilsonību. Pēc tam tika atzīts, ka etniskie krievi, kas veido ceturto daļu no 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, sadzīvos ar etniskajiem latviešiem. Bet, kad Vladimirs Putins iebruka Ukrainā, šī vienošanās beidzās. Ja “nepilsoņiem” Latvijā ir Krievijas pilsonība, kā to darīja Inesei, viņiem tagad jāprasa jauna “ES uzturēšanās” atļauja, kas nozīmē latviešu valodas apguvi. Jaunie noteikumi, kas ieviesti 2022. gada rudenī, attiecas uz visiem cilvēkiem vecumā virs 14 gadiem un jaunākiem par 75 gadiem.
Aļona kārtoja eksāmenus un divreiz izgāzās. Viņai tika uzdots atstāt valsti līdz mēneša beigām
2010. gadā, kad Inesei bija 60, viņa lūdza Krievijas pilsonību. Tas prasīja tikai braucienu uz vēstniecību un nebija nekādu čeku, tāpēc tas bija pievilcīgāk nekā naturalizācija. Tāpat kā 25 000 citu krievu izcelsmes cilvēku, viņa negaidīja, ka viņas tautība kādreiz radīs problēmas viņas dzīvei Latvijā. “Dzīvot kā nepilsonim bija pazemojoši,” viņa saka. Pagājušajā gadā nokārtoju valodas eksāmenu, kas maksāja 500 eiro. Kā viņai izdevās to atļauties ar savu pensiju 400 eiro mēnesī? “Es domāju, ka Visvarenais Dievs palīdzēja,” viņa saka. Tas bija neticami grūti.
69 gadus vecajai Aļonai Egorovai tik nepaveicās. Viņa ir dzimusi Latvijā, bet Krievijas pilsonību ieguvusi tajā pašā gadā, kad Inese, vilinot, ka pensiju saņems astoņus gadus agrāk.
